Kazarmas
Kazarmas ir specializētas ēkas, kas domātas karaspēka daļas personālsastāva pastāvīgai izvietošanai.
Tās var būt gan kā atsevišķas ēkas noteiktā teritorijā, gan arī kā slēgts ēku komplekss. Kazarmās atrodas dzīvojamās, dienesta un mācību telpas. Tās nereti sauc par disciplīnas kalvēm.[1] Disciplīnas uzturēšanai palīdz tas, ka kazarmās karavīri ir atdalīti no civilās dzīves. Pirmās kazarmu tipa ēkas parādījās jau Senajā Romā un Kartāgā. Vēlāk kazarmu celtniecība atjaunojās līdz ar patstāvīgas armijas izveidošanos. 16. gadsimtā tās sāka celt Spānijā, 17. gadsimtā Francijā un citās valstīs. Mūsdienās kazarmas parasti ir iežogotas un ieeja tajās tiek apsargāta. Biežāk tajās izvieto obligātā militārā dienestā dienošos karavīrus, bet profesionālā militārā dienesta karavīri var izvēlēties, kur dzīvot laikā ārpus mācībām un dienesta. Kazarmas pastāv ne tikai karaspēkā, bet arī dažādās militarizētās institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Black, Jeremy, A Military Revolution?: Military Change and European Society, 1550-1800 (London, 1991) (angliski)