5. armija (Krievijas Impērija)

5. armija (Krievijas Impērija); 5-я армия (5-я полевая армия)
	Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas ģerbonis
Darbība	1914–1918. gads
Valstis	Krievijas Impērija
Filiāles	Dienvidrietumu fronte (Pirmais pasaules karš); Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)
Tips	Armija
Komandieri
Ievērojami; komandieri	Pāvels Plēve; Vasīlijs Boldirevs

Krievijas Impērijas 5. armija (krievu: 5-я армия) bija militārā formācija Krievijas Impērijas karaspēka sastāvā Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918). Cīnījās Dienvidrietumu frontē (1914. gada augustā — septembrī), Ziemeļrietumu frontē (1914. gada septembrī — 1915. gada augustā), tad Ziemeļu frontē (1915. gada augustā — 1918. gada sākumā) pret Vācijas Impērijas 8. armiju.

5. armijas štābs no 1915. līdz 1917. gadam atradās Daugavpils cietoksnī.

Kaujas ceļš

5. armijas štābu (штаб 5 А) ģenerāļa Paula fon Plēves (Paul von Plehwe, Павел Адамович фон Плеве) vadībā izveidoja neilgi pēc kara sākuma 1914. gada jūlijā Maskavas kara apgabalā, no 1914. gada 5. augusta līdz septembrim armija cīnījas Galīcijas kaujā Dienvidrietumu frontē, tad 1914. gada rudenī kaujās pie Varšavas (Варшавско-Ивангородская операция) un Lodzas (Лодзинская операция).

Vācijas Nemunas armijas Kurzemes ofensīvas laikā sagrauto 5. armiju izformēja un 1915. gada jūnijā ģenerāļa Plēves vadībā saformēja jaunā sastāvā. Tā piedalījās Jelgavas-Šauļu operācijā (Митаво-Шавельская операция) 1915. gada jūlijā un Viļņas operācijā (Виленская операция), tad 1915. gada oktobra kaujās pie Daugavpils. 1916. gada 5.-17. martā 5. armija piedalījās Naroča operācijā (Нарочская операция) un tās 13., 28. un 37. armijas korpusi nesekmīgi uzbruka no Jēkabpils līdz Panevēžai.

Revolūcijas norises

Pēc Februāra revolūcijas izveidota armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja. Pēc ziņas par Oktobra revolūcijas apvērsumu Petrogradā izpildkomiteja izveidoja 5. armijas Kara revolucionāro komiteju (KRK), kas vadīja varas pārņemšanu savā atrašanās teritorijā (Latgalē). Pēc padomju varas iedibināšanas KRK ar Iskolata lēmumu 1917. gada decembrī izbeidza savu darbību.^[1]

Atkāpšanās no Latvijas

Operācijas "Dūres sitiens" laikā 1918. gada februārī 5. armija atkāpās no Latvijas. 1918. gada 3. martā Padomju Krievijas valdība bija spiesta parakstīt Brestļitovskas miera līgumu, kas paģērēja Krievijas bruņoto spēku, arī 5. armijas, pilnīgu demobilizāciju.

Armijas sastāvs

1914. gadā

5. armijas korpuss (5-й армейский корпус)
17. armijas korpuss (17-й армейский корпус)
19. armijas korpuss (19-й армейский корпус)
25. armijas korpuss (25-й армейский корпус)

1917. gada beigās

14. armijas korpuss (XIV армейский корпус)
17. armijas korpuss (XVII армейский корпус)
19. armijas korpuss (XIX армейский корпус)
27. armijas korpuss (XXVII армейский корпус)
37. armijas korpuss (XXXVII армейский корпус)
45. armijas korpuss (XLV армейский корпус)
27. armijas korpuss (XXVII армейский корпус)
1. kavalērijas korpuss (I кавалерийский корпус)

Komandieri

1914. gada 19. jūlijs — 1915. gada 14. janvāris: ģenerālis Pauls Plēve
1915. gada 14. janvāris — 8. jūnijs: ģenerālis Aleksejs Čurins
1915. gada 8. jūnijs — 6. decembris ģenerālis Pauls Plēve
1915. gada 6. decembris — 1916. gada 30. janvāris ģenerālis Vladislavs Klembovskis
1916. gada 30. janvāris — 6. februāris ģenerālis Aleksejs Kuropatkins
1916. gada 21. februāris — 4. augusts ģenerālis Vasīlijs Gurko
1916. gada 14. augusts — 1917. gada 27. aprīlis ģenerālis Ābrams Dragomirovs
1917. gada 29. aprīlis — 9. septembris ģenerālis Jurijs Danilovs
1917. gada 9. septembris — 13. novembris ģenerālleitnants Vasīlijs Boldirevs
1917. gada 13. novembris — 1918. gada janvāris ģenerālleitnants Panteleimons Suhanovs
1918. gada janvāris ģenerālmajors Artūrs Zalfs