20 Masālija

Masālija, arī 20 Masālija ir asteroīds ar diametru apmēram 146 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Masālija

Masālijas 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Annibale de Gaspariss
Atklāšanas datums	1852. gada 19. septembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(20) Massalia
Mazo planētu kategorija	Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5)
Afēlijs	2,752 AU
Perihēlijs	2,064521 AU
Lielā pusass (rādiuss)	2,4084523 AU
Ekscentricitāte	0,1428018
Apriņķojuma periods	3,74 a
Slīpums	0,70843°
Uzlecošā mezgla garums	206,13271°
Pericentra arguments	256,58545°
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	145,5 km
Sideriskais periods	8,098 h
Ģeometriskais albedo	0,2096
Asteroīdu spektru tipi	S
Redzamais spožums	9,66
Absolūtais spožums	6,5 H

Asteroīdu atklāja 1852. gada 19. septembrī itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Gasparisam tas bija sestais atklātais asteroīds (kopā 9). Nākamajā naktī to neatkarīgi no Gasparisa atklāja arī franču astronoms Žans Šakornaks (Jean Chacornac) Marseļas observatorijā. Asteroīds nodēvēts Masālijas vārdā, tā senie grieķi sauca Marseļu. Vārdu izvēlējās Marseļas observatorijas direktors Benžamēns Valcs (Benjamin Valz). De Gaspariss akceptēja šo vārdu, lai gan pats bija vēlējies asteroīdu nosaukt par Temīdu. Masālija ir pirmais asteroīds, kura vārds nav saistīts ar mitoloģiju.

Masālijas blīvums ir nedaudz augstāks, nekā vidēji S tipa asteroīdiem. Tas liecina par to, ka asteroīds ir viendabīgs un nav bijis sašķēlies senatnē.

Masālijas vārdā ir nosaukta grupa asteroīdu (Masālijas tipa asteroīdi) ar līdzīgām orbītām un fiziskajiem parametriem. Grupa izveidojusies pirms apmēram 200 miljoniem gadu sadursmes rezultātā. Pati Masālija ir grupas lielākais objekts.

1985.-1987. gadā Maunakea observatorija, izmantojot 2,2 m teleskopu, pētīja apgabalu ap asteroīdu, nolūkā atklāt kādu pavadoni vai putekļu gredzenu, taču nekas netika atrasts.

Ārējās saites

• Masālijas orbīta