1999. gada Izmitas zemestrīce

1999. gada Izmitas zemestrīce bija aptuveni 7,4 balles stipra zemestrīce, kura satricināja ziemeļrietumu Turciju 1999. gada 17. augustā 3:02 pēc vietējā laika. Tās ilgums sasniedza 48 sekundes, un zemestrīcē bojā gāja vairāk nekā 17 000 cilvēku, ap 44 000 ievainoti. Postošā zemestrīce visvairāk skāra Izmitas pilsētu, kopējie radītie zaudējumi tiek lēsti starp 3 un 8,5 miljardiem dolāru.

Ar sarkanu zvaigzni atzīmēta Izmitas zemestrīces epicentra atrašanās vieta

Izmitas zemestrīces cēloņi

labot šo sadaļu

Plātņu lūzuma josla Turcijas ziemeļu daļā šķērso trīs pilsētas — Dizdži, Izmitu un Stambulu. Ziemeļu daļā plātne kustas austrumu virzienā, savukārt dienvidu daļā otra plātne kustas rietumu virzienā. Abas plātnes zem kontinentālās Turcijas izkustējās, tādējādi starp abām plātnēm radot mehānisko spriegumu. Pienāca brīdis, kad šis spriegums kļuva spēcīgāks par abu plātņu berzes pretestību. Rezultātā plātnes slīdēja viena gar otru, izraisot zemestrīci ar epicentru Izmitā.

Jau 1997. gadā Ross Šteins no ASV Ģeoloģijas institūta un viņa kolēģis Aikuts Barka no Stambulas Tehniskās universitātes izteica prognozes par zemestrīci plātņu lūzuma zonā Turcijas ziemeļos. Kopš 1939. gada šo apgabalu bija skārušas jau 11 zemestrīces, un tobrīd lielākais Kulona spriegums bija reģistrēts netālu no Izmitas. Aprēķini paredzēja, ka ar 12 procentu varbūtību laikā starp 1997. un 2027. gadu Izmitu varētu piemeklēt nopietna zemestrīce. Šīs prognozes piepildījās jau 1999. gada 17. augustā, kad Izmitu skāra 7,4 balles stipra zemestrīce.[1]

Jaunas zemestrīces

labot šo sadaļu
 
Karte, kurā attēlots Kulona spriegums (iekrāsots sarkanā krāsā) pēc Izmitas un Dizdžes zemestrīcēm 1999.gadā netālu no Marmora jūras

Lai gan zemestrīce atbrīvoja milzīgu enerģiju, spriegums neizzuda pilnībā. Saskaņā ar jauno teoriju, ka lielāka zemestrīce vienā un tajā pašā teritorijā var izraisīt vairākas citu citai sekojošas zemestrīces, spriegums pārvietojās uz citām vietām plātņu lūzuma zonā Stambulas un Dizdžes tuvumā. Tāpēc Izmitas zemestrīcei pēc dažiem mēnešiem sekoja zemestrīce Dizdžē.[2]

Izmitas zemestrīce mazināja Kulona spriegumu Izmitas pilsētā, taču daļa sprieguma pārvietojās uz diviem apgabaliem pretējās pusēs no izpostītās pilsētas. Viena no šīm vietām atradās Dizdžes pilsētas tuvumā 100 kilometrus uz austrumiem no Izmitas. Šteina, Dīteriha un Barkas mudināti, inženieri ieteica slēgt skolas, neņemot vērā direktoru protestu. Vēlāk atbildīgo iestāžu darbinieki jutās laimīgi, ka bija paklausījuši brīdinājumiem, jo 1999. gada novembrī Dizdži skara spēcīgā Dizdžes zemestrīce, kas dažas no slēgtajām skolām nolīdzināja līdz ar zemi.[1]

Otrā apdraudētā teritorija ir miljonu pilsēta Stambula uz rietumiem no Izmitas. Šeit Šteins, Dīterihs un Barka ir paredzējuši, ka nākamo 30 gadu laikā postoša zemetrīce Turcijas lielāko pilsētu varētu piemeklēt ar 62% varbūtību, un vislielākais risks pastāv tieši tuvākajos gados. Tradicionālā analīze, kas aplūko zemestrīces kā atsevišķus izolētus notikumus, paredz daudz zemāku riska līmeni — tikai 20%.[1]

Šī bija pirmā zemestrīce, pēc kuras zinātniekiem ir izdevies noteikt nākamās zemestrīces epicentru.

  1. 1,0 1,1 1,2 Kļūda atsaucē: tika izmantota IZ1 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  2. "Jauna teorija paredz zemestrīces" — Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 29.lpp.