1998. gada Latvijas banku krīze
Krievijas rubļa devalvācijas rezultātā 1998. gada otrajā pusē Latvijas komercbanku sektors piedzīvoja krīzi. Krīzes rezultātā tika slēgtas vairākas komercbankas, vairākas citas apvienojās vai tika pārdotas ārvalstu bankām.
Cēloņi labot šo sadaļu
No 1996. gada līdz 1998. gada pirmajam pusgadam Latvijas banku sistēma strauji attīstījās. Banku aktīvi auga un bankas strādāja ar peļņu, pilnveidojās banku iekšējā risku vadīšanas politika, bankas pievērsās operāciju procedūru izveidei (salīdzinājumā ar 1995. gada krīzi).[1] Krievijas valdībai 1998. gada augustā paziņojot, ka tā nespēs laikus un pilnā apjomā norēķināties par saviem vērtspapīriem, strauji kritās šo vērtspapīru vērtība. Tā rezultātā daudzu Latvijas banku aktīvu vērtība ievērojami samazinājās. Tas Latvijas finanšu sistēmai radīja būtiskas finanšu problēmas, ko vēl vairāk pastiprināja vispārējās nedrošības apstākļos notiekošā noguldījumu aizplūde no vairākām Latvijas bankām.[2]
Krievijas valūtas devalvāciju 1998. gadā ietekmēja vairāki faktori. No ārējiem faktoriem to veicināja naftas cenu kritums pasaulē, kā arī Āzijas krīze. Savukārt no iekšpuses Krievijas ekonomiku grāva milzīgie nenomaksāto nodokļu un algu parādi. Līdz 1998. gada augustam strādājošajiem Krievijā nebija izmaksātas algas 12,5 miljardiem ASV dolāru apmērā. Situāciju saasināja tas, ka bija pazuduši aptuveni 5 miljardi ASV dolāru, ko Krievijas attīstības projektiem piešķīra Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds. Ārvalstu investori sāka pamest valsti. Šo un citu faktoru rezultāts bija tāds, ka Krievijas valdība nolēma devalvēt rubli — aptuveni mēneša laikā tā vērtība kritās no 6,3 rubļiem par vienu ASV dolāru līdz 21 rublim par vienu ASV dolāru. Papildus tam Krievijas valdība apņēmās restrukturizēt visas parādu obligācijas un veikt citas darbības.[3]
Sekas labot šo sadaļu
Komercbankas labot šo sadaļu
1998. gada krīze būtiski iespaidoja to komercbanku finanšu stāvokli, kuras bija cieši saistītas ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Kopējie banku sistēmas zaudējumi sasniedza 98 miljonus latu. Krīzes rezultātā tika anulēta licence trim nelielām komercbankām: «Doma bankai», Latvijas Kapitālbankai un komercbankai «Viktorija».[P 1] Latvijas ceturtā lielākā komercbanka — Rīgas komercbanka — kļuva maksātnespējīga. Banku sistēma noslēdza gadu ar 28,4 miljonu latu zaudējumiem. Tā bija pirmā reize kopš 1995. gada krīzes, kad banku sistēma noslēdza gadu ar zaudējumiem.[1]
Krievijas krīze veicināja vairāku mazo Latvijas komercbanku apvienošanos, un vairākas no tām pārpirka lielās Latvijas komercbankas ar Skandināvijas kapitālu.[4] Lielāko Latvijas banku nonākšana ārvalstu banku īpašumā nodrošināja šīm bankām piekļuvi mātesbanku finanšu resursiem, kas bieži bija ar izdevīgākiem nosacījumiem, nekā mēģinot aizņemties starpbanku vidē. Zviedrijas bankas (Swedbank un SEB), pārņemot savā īpašumā Latvijas lielākās bankas, nolēma izvērst aktīvu darbību visās Baltijas valstīs un, Baltijas valstīm pievienojoties ES, uzskatīja šo valstu tirgu par daļu no sava iekšzemes tirgus.[2]
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Krievijas 1998. gada finanšu krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bija lielāka nekā 1995. gada banku krīze, jo šī krīze skāra ne tikai finanšu sektoru, bet arī daudzas tautsaimniecības nozares strauja eksporta tirgus sabrukuma dēļ. Būtiski mainījās Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra. Latvijas eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pieauga, bet uz Krieviju un citām NVS valstīm sāka pakāpeniski samazināties jau 1997. gadā. Līdz ar Krievijas valdības maksātnespējas pasludināšanu un rubļa devalvāciju 1998. gada augustā eksporta apjoma kritums kļuva īpaši izteikts — gada laikā Latvijas eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm samazinājās aptuveni par pusi. To ietekmēja Krievijas rubļa vērtības kritums, ar to saistītais ienākuma līmeņa, tādējādi arī pieprasījuma kritums Krievijā, kā arī finanšu sektora problēmas, kas apgrūtināja tirdzniecības darījumu normālu norisi.[2] 1998. gada augustā tika pārtraukts Latvijas monetāro indeksu pieaugums. Krievijas finanšu krīzes dēļ banku darbības rādītāji pasliktinājās un bezdarba līmenis palielinājās.[5]
Krievijas ekonomiskā krīze Latviju ietekmēja trejādi. Krievija bija viens no Latvijas galvenajiem eksporta tirgiem, tādējādi situācijas pasliktināšanās Krievijā nozīmēja arī Latvijas eksporta apjoma samazināšanos. Krievija Latviju izmantoja arī kā tranzītceļu uz rietumiem, tādējādi kļūstot par izdevīgu biznesu Latvijas transporta sektoram. Tāpat Krievijas situācijas negatīvi ietekmēja Latvijas finanšu sektoru. 1998. gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas pieaugums samazinājās. Krīzes laikā uzlabojās nodokļu iekasēšana, kā arī saglabājās stabila, pieaugoša ekonomika.[6] Lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme turpinājās.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ Licence tika anulēta arī Latvijas Zemes bankai sakarā ar tās apvienošanos ar «Hansabanku». Apvienošanās nenotika krīzes ietekmē.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Marina Kudinska. Komercbanku riski un to atbilstība pašu kapitālam. Datorzinību centrs, 2005. 34. lpp. ISBN 9789984665214.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Mārtiņš Butāns, Vilnis Purviņš. Latvijas Bankai XC. Latvijas Banka, 2012. 154—160. lpp. ISBN 9789984888125. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. augustā. Skatīts: 2020. gada 29. maijā.
- ↑ Pelane, A. Ukenābele, I. (2007) Devalvācijas rungas divi gali
- ↑ Jānis Kajaks. Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs: Latvija. Eiropas Savienība, 2013. ISBN 9789283020189. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 29. maijā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 5. jūnijā.
- ↑ Brēķis, Edgars (2007). Latvijas ēnu ekonomikas modelēšana: nodokļu politikas aspektā. Latvijas Universitāte.
- ↑ Kristīne Plamše. «EK: Latviju 1998. gadā ietekmējusi Krievijas krīze». Diena, 1999. gada 30. janvārī. Skatīts: 2020. gada 29. maijā.