1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā, daļēji krievu okupācijas zonā. Rīgas brīvpilsēta (1561–1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.

Valdnieki

Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
Kurzemes bīskaps (1560—1583) bija Magnuss.
Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1548—1572) Sigismunds II Augusts, bet Livonijas vietvaldis (1566–1578) bija Jānis Hodkevičs.

1. jūlijs — pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas Lietuva apvienojās ar Poliju, valsti nosauca par Suverēno Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Kopvalsti (latīņu: Serenissima Res Publica Coronae Regni Poloniae Magnique Ducatus Lithuaniae), īsāk Polijas-Lietuvas kopvalsti jeb Kopvalsti (Žečpospolitu), kurā kā personālūnijas subjekti ietilpa Lietuvas lielkņaziste, Polijas kroņa zemes, Karaļa Prūsija, Prūsijas hercogiste, Livonijas hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste.
3. augusts — Pārdaugavas Livonijas hercogistes pārstāvji deva atsevišķu zvērestu ūnijai, kas kļuva par Polijas-Lietuvas kopīpašumu taču Lietuvas augstmaņi turpināja uzstāt, ka Livonija pieder tikai Lietuvas lielkņazistei, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar Poliju.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.