Žohova sala
Žohova sala (krievu: остров Жохова, jakutu: Жохов арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā, tā otra lielākā sala. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]
| Žohova sala | |
|---|---|
  Žohova sala  Žohova sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 76°08′50″N 152°43′12″E / 76.14722°N 152.72000°EKoordinātas: 76°08′50″N 152°43′12″E / 76.14722°N 152.72000°E |
| Arhipelāgs | Delonga salas |
| Platība | 58 km² |
| Garums | 11 km |
| Platums | 9,5 km |
| Augstākais kalns | 123 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
 Žohova sala Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuSalu 1914. gadā atklāja krievu ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar kuģiem Taimir un Vaigač. Sākotnēji nosaukta par Novopašennija salu par godu Vaigač komandierim Pjotram Novopašennijam. Pēc tam, kad 1919. gadā Novopašennijs pievienojās Nikolaja Judeņiča Ziemeļrietumu armijai, salu 1926. gadā pārdēvēja par godu kuģa virsniekam Aleksejam Žohovam, kurš pirmais ieraudzīja jaunatklāto Viļkicka salu un vēlāk ekspedīcijas laikā mira.[2]
1955. gadā salas ziemeļrietumos tika izveidota Ostrovžohovas polārstacija, kas darbojās līdz 1993. gadam.[3]
1990. gados salas dienvidrietumos tika atklāta ap 8000 gadu sena mednieku apmetne. Arheoloģiskie izpētes darbi turpinās līdz mūsdienām.[4] Apmetne bija apdzīvota laikā, kad tā bja daļa no kontinentālā līdzenuma. Tajā pastāvīgi mituši ap 25—50 cilvēku. 2015. gadā izrakumos atrastas suņu fosilijas, kas atbilst pajūgu suņu — Sibīrijas laikas standartam, kā arī suņu kamanas.[5]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Delonga salu rietumos, Austrumsibīrijas jūrā. Tuvākā cietzeme ir 43 km attālā Viļkicka sala dienvidos. Sala veidota galvenokārt no bazalta ar kaļķakmens piejaukumu.[6] Reljefs paugurains, dominē divi vulkāniski masīvi, augstākais no kuriem 123 m vjl. Krasti līdzeni, austrumos un dienvidos — lēzeni, rietumos un ziemeļrietumos ar 6—18 m augstām kraujām. Ziemeļos un dienvidos 3 lagūnas tipa ezeri, ko no jūras atdala šauras oļu strēles. Dominē tundras augājs. Klinšainajos krastos putnu tirgi (kairas, alki, kaijas, lielās polārkaijas). Sastopami no kontinenta vai lielajām salām ienākušas polārlapsas un baltie lāči.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 16. februārī.
- ↑ ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Жохов Алексей Николаевич
- ↑ Полярная Почта. Жохова, остров, МГ-2
- ↑ ДРЕВНЕЙШИЕ АНТРОПОЛОГИЧЕСКИЕ НАХОДКИ ВЫСОКОШИРОТНОЙ АРКТИКИ (Жоховская стоянка, Новосибирские острова)
- ↑ «Институт истории материальной культуры РАН. Новые исследования на о. Жохова (Новосибирские о-ва)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 16. februārī.
- ↑ Геологическое строение островов Де-Лонга