Viļkicka sala (Austrumsibīrijas jūra)
- Šis raksts ir par salu Austrumsibīrijas jūrā. Par salu Karas jūrā skatīt rakstu Viļkicka sala.
Viļkicka sala (krievu: остров Вилькицкого, jakutu: Вилькицкай арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā, tā mazākā sala. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]
| Viļkicka sala | |
|---|---|
  Viļkicka sala  Viļkicka sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 75°43′44″N 152°24′23″E / 75.72889°N 152.40639°EKoordinātas: 75°43′44″N 152°24′23″E / 75.72889°N 152.40639°E |
| Arhipelāgs | Delonga salas |
| Platība | 1,5 km² |
| Garums | 1,2 km |
| Platums | 0,7 km |
| Augstākais kalns | 82 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
Vēsture
labot šo sadaļuSalu 1913. gada 20. augustā atklāja krievu ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar kuģiem Taimir un Vaigač. Nosaukta par godu Viļkicka tēvam, hidrogrāfam Andrejam Viļkickim.[2]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojusies Delonga salu dienvidrietumos, Austrumsibīrijas jūrā. Tuvākā cietzeme ir 40 km attālā Žohova sala ziemeļrietumos. Sala veidota galvenokārt no erodētas bazalta lavas. Ziemeļu daļā tās augstākais punkts 82 m vjl.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 19. februārī.
- ↑ ИМЕНА НА КАРТЕ АРКТИКИ. Вилькицкий Андрей Ипполитович