Žans Tirels
Žans Tirels (franču: Jean Thurel; dzimis 1698. gada 6. septembrī; miris 1807. gada 10. martā)[1] bija Francijas armijas karavīrs fuzilieris un simtgadnieks ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru, kas ilga vairāk nekā 75 gadus Turēnas pulkā. Tirels, dzimis Luija XIV valdīšanas laikā un miris Napoleona I valdīšanas laikā, dzīvoja trīs dažādos gadsimtos. Tirelu pazina ar palamu "Eiropas vecākais karavīrs".
| Žans Tirels | |
|---|---|
| Jean Thurel | |
,_par_Antoine_Vestier.jpg) Žans Tirels, Turēnas pulka fuzilieris 89 gadu vecumā. Viņa trīs Médaillon Des Deux Épées ordeņi un viņa Goda leģiona ordenis ir redzamas šajā Antuāna Vestjē 1788. gada portretā, kas tika pārveidots 1804. gadā, iekļaujot Goda leģiona ordeni | |
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1698. gada 6. septembrī Francijas Karaliste,Burgundija,Orēna, tagad  Francija |
| Miris |
1807. gada 10. martā (108 gadi) Francijas Pirmā impērija,Endra un Luāra, Tūra |
| Tautība | francūzis |
| Dienesta informācija | |
| Dienesta pakāpe | ierindnieks |
| Dienesta laiks | 1716. gada 17. septembris – 1792. gada 29. janvāris |
| Valsts |
 Francijas Karaliste.svg){kind=small} Francijas Konstitucionālā monarhija Francijas Pirmā republika Francijas Pirmā impērija |
| Nodarbošanās | militārpersona |
| Vienība | Turēnas pulks |
| Kaujas darbība |
Polijas mantojuma karš Karš par Austrijas mantojumu Septiņgadu karš Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš |
| Apbalvojumi |
 Divu zobenu medaljons (3) Goda Leģiona ordenis |
Militārā karjera
labot šo sadaļuŽans Tirels dzimis Orēnā, Burgundijā 1698. gadā. Viņš iestājās militārajā dienestā 1716. gada 17. septembrī Turēnas pulkā 18 gadu vecumā[2] un kopā dienestā pavadīja 75 gadus Francijas karaļu Luija XV un Luija XVI valdīšanas laikā līdz 1792. gada 29. janvārim.[3]
Tirelu divas reizes kaujās smagi ievainoja. Pirmo reizi 1733. gadā Kēlas aplenkuma laikā, kad viņu ar musketi sašāva krūtīs, un 1759. gadā Mindenas kaujā viņš saņēma septiņus zobena cirtienus, tostarp sešus pa galvu. Viņa trīs brāļi krita Fontenuā kaujā 1745. gadā. Viens no Tirela dēliem bija kaprālis un veterāns vienā rotā; viņš gāja bojā Kaujā pie Visu Svēto salām, jūras kaujā, kas notika 1782. gada 12. aprīlī pie Dominikas krastiem, Rietumindijā Amerikas Neatkarības kara laikā.
Tirels, labi disciplinēts smago kājnieku karavīrs, visas savas militārās karjeras laikā viņam tikai vienu reizi izteikts brīdinājums, 1747. gada Bergenas pie Zomas aplenkuma laikā, kad Francijas karaspēks ieņēma citadeli. Viņš saņēma brīdinājumu, jo, cietokšņa durvis aizverot, viņš rāpās pār cietokšņa sienām, lai tiktu iekšā, lai nepalaistu garām karaspēka pulcēšanos.[2] Vēl viens Tirela disciplīnas un fiziskās sagatavotības piemērs atgadījās 1787. gadā, kad viņa pulkam deva pavēli doties uz krastmalu, lai uzkāptu uz Francijas jūras kara flotes kuģiem, viņa lielā vecuma dēļ viņam deva iespēja ceļā doties pajūgā. 88 gadus vecais Tirels no piedāvājuma atteicās un visu ceļu līdz kuģim veica kājām, norādot, ka nekad iepriekš nebija braucis ar pajūgu un tobrīd arī negrasījās to darīt.[3] Viņa pazemība un vienkāršība ir acīmredzama viņa nelokāmajā atteikumā pieņemt jebkādus paaugstinājumus; viņš palika kā ierindnieks fuzilieris visu savas garās militārās karjeras laiku.[4]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu1804. gada 26. oktobrī, 106 gadu vecumā, Tirels kļuva par vienu no pirmajiem jaundibinātā Nacionālā Goda leģiona ordeņa, kas ir Francijas augstākais apbalvojums, saņēmējiem. Napoleons I viņu arī apbalvoja ar 1200 franku pensiju. Vēlāk Tirelu pagodināja ar apzīmējumu "vecākais karavīrs Eiropā". Viņš palika vesels miesā un garā visu savu ārkārtīgi ilgo mūžu.
Žans Tirels nomira Tūrā 1807. gada 10. martā 108 gadu vecumā pēc īslaicīgas slimības.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://www.leonore.archives-nationales.culture.gouv.fr/ui/?ACTION=CHERCHER&FIELD_1=COTE&VALUE_1=LH%252F2605%252F2
- ↑ 2,0 2,1 La Sabretache (societe d'etudes d'histoire militaire) (1895). "Le médaillon de vétérance". Carnet de la Sabretache: revue militaire rétrospective (in French). Vol. III. Nancy, Meurthe-et-Moselle, Lorraine, France: Berger-Levrault et Cie. pp. 264–73. Retrieved 4 July 2011.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Brown, Charles Brockden; Walsh, Robert (1808). "Foreign literary and philosophical intelligence". The American register: or general repository of history, politics and science. Part II for 1807. Vol. II. Philadelphia: C & A. Conrad and Company. p. 408.
- ↑ "n°329, 29 thermidor an IX". Gazette Nationale ou Le Moniteur Universal (in French). Paris: Charles-Joseph Panckoucke. 17 August 1801.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |