Žans Taubenhauss (franču: Jean Taubenhaus, poļu: Jan Taubenhaus; 1850. gada 14. decembris Varšava — 1919. gada 14. septembris Parīze) bija poļu izcelsmes Francijas šahists.

Žans Taubenhauss
Jean Taubenhaus
Žans Taubenhauss
Personīgā informācija
Dzimis 1850. gada 14. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Varšava, Polijas Karaliste, Krievijas impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1919. gada 14. septembrī (68 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Nodarbošanās šahists

1870. gadu beigās bijis viens no Varšavas vadošajiem šahistiem. 1880. gadā pārcēlies uz dzīvi Parīzē. 1885. gada jūlijā Hamburgā piedalījies 4. Vācijas šaha savienības kongresā, kurā dalījis 12.-13. vietu (uzvarējis Izidors Gunsbergs).[1] Labu panākumu guvis 1886. gada Londonas šaha turnīrā, kurā dalījis 3.—4. vietu ar Izidoru Gunsbergu (uzvarējuši Džozefs Blekbērns un Eimoss Bērns). Tajā pašā gadā ieņēmis 6. vietu Notingemas šaha turnīrā. 1887. gadā Frankfurtē pie Mainas piedalījies 5. Vācijas šaha savienības kongresā, kurā palicis 19. vietā (uzvarējis Džordžs Makenzijs).[2] 1889. gadā Ņujorkā 6. ASV šaha kongresā ieņēmis 19. vietu (uzvarējuši Makss Veiss un Mihails Čigorins).[3] 1890. gadā bijis 10. vietā Mančestrā notikušajā 6. Lielbritānijas šaha asociācijas kongresā.

Dzīvojot Parīzē, devis šaha stundas kafejnīcā Café de la Régence, kurā arī spēlējis katru dienu. 1890. gadā kafejnīcas turnīrā bijis otrais aiz Alfonsa Geca. 1892. gadā kafejnīcas turnīrā bijis 9. vietā. No 1893. līdz 1895. gadā atradies Amerikā, kur spēlējis Ņujorkā, Argentīnā un Kubā. 1899. gadā piedalījies Varšavas šaha turnīrā.

1901. gadā Parīzē ieņēmis 3. vietu četru šahistu turnīrā aiz Stanislava Sitenfelda un Ādolfa Albina. 1902. gadā līdzīgā šaha turnīrā bijis 2. vietā aiz uzvarētāja Davida Janovska. 1903. gadā Montekarlo šaha turnīrā dalījis 10.-11. vietu (uzvarējis Zīgberts Tarrašs).[4] 1905. gadā uzvarējis šaha turnīrā Parīzē. 1914. gadā bijis 14. vietā šaha turnīrā Sanktpēterburgā.

Piedalījies vairākos mačos ar sava laika spēcīgākajiem šahistiem. Nospēlējis neizšķirti ar Stanislavu Sitenfeldu (Parīze, 1891), zaudējis Zīgbertam Tarrašam (Nirnberga, 1891), Žakam Mizesam (Glāzgova, 1895), Davidam Janovskim (Parīze 1903, 1905) un uzvarējis Ādolfu Albinu (Parīze, 1901), Benito Viljegasu (Buenosairesa, 1907), Rihardu Teihmanu (Parīze, 1911).

1910. gadā izdevis grāmātu "Šaha spēles traktāts" (franču: Traité du Jeu d’Échecs).

  1. Hamburg (1885)
  2. Frankfurt (1887)
  3. «The Sixth American Chess Congress». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 18. janvārī.
  4. Monte Carlo (1903)

Ārējās saites

labot šo sadaļu