Šokaļska šaurums (krievu: Пролив Шокальского) ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā. Tas atdala Severnaja Zemļas arhipelāga Boļševikas salu dienvidaustrumos no Oktobra Revolūcijas salas rietumos un savieno Karas jūru dienvidrietumos un Laptevu jūru ziemeļaustrumos. Šaurums ir 106 km garš un šaurākajā vietā 19 km plats, kuģojams.[1]

Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums (Krasnojarskas novads)
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums (Krievija)
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums (Arktika)
Šokaļska šaurums
Šokaļska šaurums
Atrodas Karogs: Krievija Krievija
 Krasnojarskas novads
  Taimiras Dolganu-Ņencu rajons
Savieno Karas jūra
Laptevu jūra
Atdala Oktobra Revolūcijas sala
Boļševika
Koordinātas 78°48′N 100°04′E / 78.800°N 100.067°E / 78.800; 100.067Koordinātas: 78°48′N 100°04′E / 78.800°N 100.067°E / 78.800; 100.067
Garums 106 km
Platums 19-56 km
Vidējais dziļums 200-250 m
Apdz. vietas krastos Misbaranova

Šauruma krasti stipri izroboti, lielākoties krauji, klāti ar ledājiem, no kuriem noplūst aisbergi. Vairākas nelielas salas, lielākā no kurām ir Naidjoniša pie šauruma ziemeļu ieejas. Lielāko gada daļu klāts ar ledu.

Šaurumu 1913. gadā atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar kuģiem Taimir un Vaigač, bet noturēja to par jūras līci. Nodēvēts par godu vienam no ekspedīcijas plānotājiem, ģeogrāfam un kartogrāfam Jūlijam Šokaļskim. 1932. gadā Nikolaja Urvanceva ekspedīcija atklāja, ka tas ir jūras šaurums, kas atdala divas lielas salas.[2]

Šauruma ziemeļaustrumu piekrastē izvietojusies Misbaranovas polārstacija, bet dienvidrietumu piekrastē no 1935. līdz 1943. gadam darbojās Misolovjannijas polārstacija.

Ārējās saites

labot šo sadaļu