Škumbina
Škumbina (albāņu: Lumi i Shkumbinit) ir 181 kilometru gara upe Albānijas centrālajā daļā.
| Škumbina | |
|---|---|
| albāņu: Lumi i Shkumbinit | |
.JPG) | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | dienvidrietumi no Ohridas ezera 40°52′58″N 20°34′54″E / 40.88278°N 20.58167°E |
| Ieteka | Adrijas jūra 41°02′23″N 19°26′34″E / 41.03972°N 19.44278°EKoordinātas: 41°02′23″N 19°26′34″E / 41.03972°N 19.44278°E |
| Caurteces valstis |  Albānija
|
| Garums | 181 km |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 61,5 m³/s |
| Baseina platība | 2376 km² |
 Škumbina Vikikrātuvē
| |
Iztece Valamaras kalnos uz dienvidrietumiem no Ohridas ezera. Iesākumā tek uz ziemeļiem, vēlāk uz ziemeļrietumiem, bet pie Libraždas pagriežas uz rietumiem. Pie Eļbasaniem iztek līdzenumā un ietek Adrijas jūrā 25 kilometrus uz dienvidiem no Duresiem.
Senatnē upe bija pazīstama kā Genusa (Genusus). Pa Škumbinas ieleju Senā Roma no 145. līdz 101. gadam pirms mūsu ēras izbūvēja stratēģiski svarīgo Via Egnatia, caur kuru notika kustība starp impērijas svarīgākajām pilsētām - Romu un Konstantinopoli. Mūsdienās upe ir robeža starp diviem albāņu valodas dialektiem - gegu dialektu ziemeļos un tosku dialektu dienvidos.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škumbina.