A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte (krievu: Московский городской народный университет имени А. Л. Шанявского) bija Maskavas pilsētas augstākās izglītības iestāde, kas darbojās no 1908. līdz 1920. gadam. To izveidoja pēc poļu izcelsmes Tālo Austrumu zelta raktuvju īpašnieka generāļa Alfonsa Šaņavska (1837—1905) sieva saskaņā ar viņa novēlējuma nosacījumiem. 1912. gadā uzcēla jaunu universitātes ēku (arhitekts Ilarions Ivanovs-Šics).
Maskavas Tautas Universitātē drīkstēja studēt bez iepriekšējās izglītības apliecību uzrādīšanas, tomēr tautas universitāte pati arī nedeva beigšanas sertifikātus vai apliecības. 1911. gadā tajā pēc konflikta ar Krievijas impērijas izglītības ministriju pārnāca strādāt virkne izcilu Maskavas Universitātes profesoru. Zinātniski populārajā nodaļā varēja studēt četrus gadus bez iepriekšējās augstākās izglītības, bet akadēmiskajā nodaļā uzņēma ar jau iepriekš pabeigtu augstāko izglītību, dabaszinātņu vai humanitārās studijas ilga trīs gadus. Pie universitātes bija arī elementāro zināšanu kursi vāji sagatavotiem klausītājiem.
Studiju maksa bija 45 rubļi gadā. Universitāti vadīja padome, kurā pusi locekļu iecēla Maskavas dome, bet otru pusi ievēlēja mācībspēki. Studiju programmas apstiprināja akadēmiskā padome.
Likvidācija
labot šo sadaļuPēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā A. Šaņavska MTU nacionalizēja un tā pārgāja Krievijas PFSR Izglītības TKP (Наркомпрос) pakļautībā. 1919.-1920. gadā to apvienoja ar Maskavas Valsts Universitātes fakultātēm, bet zinātniski populārajā nodaļā izveidoja J. Sverdlova Komunistisko universitāti, ko vēlāk pārveidoja par PSKP Centrālkomitejas Augstāko partijas skolu (Высшая партийная школа при ЦК КПСС). Pēc PSRS sabrukuma ēkā atrodas Krievijas Valsts humanitārā universitāte.
Latviešu studenti
labot šo sadaļuSkatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu | Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |