Ņūtona likumi

(Pāradresēts no Ņūtona trešais likums)

Ņūtona likumi ir trīs klasiskās mehānikas likumi (kā ceturto var pieskaitīt vispasaules gravitācijas likumu), kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem. Spēks izraisa ķermeņu kustību vai deformāciju. Mehānikā plaši izmanto materiālus punktus un absolūti cietus ķermeņus — absrtaktos fizikas modeļus, kuriem arī piemēro Ņūtona likumus.

Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums.

Trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kurus Ņūtons formulējis 1687. gadā grāmatā "Dabas filozofijas matemātiskie principi", ko vairāk pazīst pēc tās saīsinātās versijas ar oriģinālo nosaukumu latīņu valodā Principia Mathematica.

Pirmais Ņūtona likumsLabot

Pirmais Ņūtona likums jeb inerces likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī ja to iedarbība savstarpēji kompensējas, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli.

Pirmajam Ņūtona likumam kā piemēru var minēt bumbiņu, kas nekustīgi stāv uz biljarda galda. Bumbiņa paliks šādā stāvoklī, ja vien to nepagrūdīs ar kiju vai citu bumbiņu vai ja kāds neizkustinās galdu. Līdzīgi, ja bumbiņa ripo, tā turpinās savu ceļu, līdz to apturēs cita bumbiņa, borts, kabata vai berzes spēks ar galda virsmu.

Otrais Ņūtona likumsLabot

Otrais Ņūtona likums materiāla punkta kustības dinamikas pamatlikums ir sakarība starp spēku, masu un paātrinājumu: ķermeņa masas un paātrinājuma reizinājums ir vienāds ar spēku, kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu.

Formulas veidā to pieraksta šādi:

 ,

kur   ir spēks, kas darbojas uz ķermeni [N], m ir ķermeņa masa [kg], bet   ir paātrinājums [m/s2].

Citiem vārdiem, spēks, iedarbojoties uz ķermeni, ietekmē tā kustību. Piemēram, ja ar vienādu spēku mēģina pagrūst biljarda bumbiņu un boulinga bumbu (kurai ir lielāka masa nekā biljarda bumbiņai), tad skaidrs, ka biljarda bumbiņa kustēsies daudz straujāk nekā boulinga bumba. Arī kustībā esošas boulinga bumbas kustības mainīšanai ir nepieciešams lielāks spēks nekā biljarda bumbiņai.

Piemērs ar skaitļiem: Cilvēks, kura masa ir 100 kg kustas ar paātrinājumu 10 m/s2 tad spēks, ar ko tas tika pagrūsts, ir 100 kg x 10 m/s2 = 1000 N.

Izmantojot impulsa jēdzienu, šo likumu var uzrakstīt kā

 , kur   ir ķermenim pieliktais spēks,   ir impulsa pirmās kārtas atvasinājums pēc laika,

vai kā

 , kur   ir vidējais spēks,   ir impulsa izmaiņa,   ir laika intervāls.[1]

Izmantojot spēka impulsa   jēdzienu, šo likumu var uzrakstīt kā

 .[2]

Trešais Ņūtona likumsLabot

Trešais Ņūtona likums jeb darbības un pretdarbības likums ir šāds: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos.

To var aprēķināt pēc formulas  ,

kur   ir darbības spēks [N], bet   ir pretdarbības spēks [N].

Ja viens ķermenis iedarbojas ar spēku uz otru ķermeni, tad tikpat liels spēks, ko sauc par pretdarbības spēku, darbosies arī pretējā virzienā. Šo likumu ilustrē sprinteris, kas atbalstās pret starta paliktņiem. Kad sprinteris atgrūžas no šiem paliktņiem, skriešanas virzienā jūtams tikpat stiprs pretgrūdiens, un tas palīdz sportistam uzsākt skrējienu.

Piemērs ar skaitļiem: Grāmata, kas uz galdu spiež ar 10 N lielu spēku, no galda saņem atpakaļ 10 N lielu spēku, kas vērsts pretējā virzienā.

Vispasaules gravitācijas likumsLabot

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums nosaka, ka starp visiem ķermeņiem darbojas pievilkšānās spēks  , kas ir proporcionāls ķermeņu masām   un   un apgriezti proporcionāls to attāluma   kvadrātam:

 , kur   ir gravitācijas konstante.

Gravitācijas spēks darbojas pa taisni, kas savieno ķermeņu masu centrus.[3]

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 69. lpp.
  2. A. Valters, A. Apinis, M. Ogriņš, A. Danebergs, Dz. Lūsis, A. Okmanis, J. Čudars. Fizika. Zvaigzne, 1992. 35. lpp. ISBN 5-405-00110-4.
  3. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 32. lpp.