Pirmais Ņūtona likums

Pirmais Ņūtona likums ir fizikas likums, kas apgalvo, ka katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina. Citiem vārdiem — pirmais Ņūtona likums ir inerce.

Pirms vairāk kā trīssimt gadiem Īzaks Ņūtons uzrakstīja šo apgalvojumu. Viņš secināja, ka visiem ķermeņiem piemīt inerce, īpašība, kura piemīt ķermeņiem, kad bez ārējo spēku iedarbības tie nemaina savu stāvokli. Katru dienu mums nākas sastapties ar inerci un tādēļ šai parādībai mēs nepievēršam lielu uzmanību.

Ķermeņa miera stāvoklis saglabājas tad, ja visi ķermenim pieliktie spēki ir savstarpējā līdzsvarā. Šādā gadījumā kopspēks ir nulle un ķermeņa kustība nenotiek.

Kad mierā esošam ķermenim pieliek ārēju spēku, ķermenis vairs neatrodas līdzsvarā un tas uzsāk kustību. Ārējo spēku ietekmē ķermenis ne tikai uzsāk kustību, bet arī apstājas. Inerces dēļ ķermenis vienmēr cenšas saglabāt sākotnējo kustības virzienu un ātrumu (miera stāvoklī ķermeņa ātrums ir vienāds ar nulli).

Inerces mērs ir masa. Jo lielāka ir ķermeņa masa, jo lielāka ir ķermeņa inerce.