Ķūļciema pagasts

Ķūļciema pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Ķūļciems
Kopējā platība:	67,8 km2
• Sauszeme:	66,2 km2
• Ūdens:	1,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	312
Blīvums (2024):	4,7 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
	Ķūļciema pagasts Vikikrātuvē

Ķūļciema pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, Engures ezera rietumu krastā. Robežojas ar sava novada Laucienes, Rojas, Mērsraga pagastiem un Tukuma novada Zentenes pagastu.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Dzedrupe, Mellupīte, Pelčupe, Pļavupe, Šķēde.

Vēsture

1945. gadā Mērsraga pagastā izveidoja Ķūļciema ciema padomi. 1951. gadā Ķūļciema ciemam pievienoja Dzedru ciemu, 1954. gadā — Mērsraga ciema kolhoza „Plēsums” teritoriju. 1963. gadā Ķūļciema ciema kolhoza „1 Maijs” teritoriju iekļāva Mērsraga ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 150	—
1959	700	−39.1%
1967	522	−25.4%

Gads	Iedz.	±%
1979	452	−13.4%
1989	499	+10.4%
2000	541	+8.4%

Gads	Iedz.	±%
2011	431	−20.3%
2021	328	−23.9%

Nacionālais sastāvs

Ķūļciema pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[5]

Latvieši (306)			95.6%
Krievi (4)			1.3%
Cita un neizvēlēta (10)			3.1%

Apdzīvotās vietas

Pagasta centrs atrodas Ķūļciemā. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Dzedri, Krievragciems un Jādekšas. Attālums no pagasta centra līdz novada centram Talsiem ir 32 km, tuvākā kaimiņu novada centram Mērsragam — 14 km, tuvāko kaimiņu pagastu centriem Vandzenei — 19 km, Laucienei — 20 km. Tuvākā dzelzceļa stacija Stende — 45 km, Mērsraga osta — 15 km.

Ievērojamas personības

Jānis Sviestiņš (1888—1972), publicists, sabiedrisks darbinieks
Alfreds Ripa (1936), biologs

Saimniecība

Transports

Caur Ķūļciemu un tā pagastu katru dienu kursē autobuss Nr. 6405 no Mērsraga līdz Talsiem un atpakaļ.

Izglītība un kultūra

Pagastā nav skolu, bet Dzedros atrodas Dzedru Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

[1]

[2]

[4]

[5]