Ģula Brejers
Ģula Brejers (ungāru: Breyer Gyula; 1893. gada 30. aprīlis, Budapešta — 1921. gada 9. novembris, Bratislava) bija Ungārijas šahists.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |              | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
Biogrāfija
labot šo sadaļuŠahu iemācījies spēlēt studiju gados. 1911. gadā piedalījies savā pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā Ķelnē, kur ieguvis 6. vietu. 1912. gadā uzvarējis Ungārijas šaha čempionātā. Četras reizes uzvarējis Ungārijas šaha meistaru turnīros Budapeštā (1915—1917). Citi labākie rezultāti: Bādene (1914) — 4. vieta, Manheima (1914) — dalīta 4.-6. vieta, Košice (1918) — 3.-4. vieta, Berlīne (1920) — 1. vieta, Vīne (1921) — 3. vieta. Īpaši jāatzīmē uzvara Berlīnē (+6, −2, =1), kur Brejers apsteidza tādus izcilus sava laika šahistus kā Jefims Bogoļubovs, Savelijs Tartakovers, Rihards Rēti, Gēza Maroci un Zīgberts Tarrašs.[1]
1921. gadā uzstādījis pasaules rekordu simultānspēles seansā, neskatoties uz galdiņu, kad spēlējis vienlaicīgi ar 25 pretiniekiem (+15, −3, =7). Bijis arī ungāru sporta laikraksta Szellemi Sport redaktors.
Šaha vēsturē tiek uzskatīts par vienu no modernās hipermodernisma skolas pamatlicējiem, kuri savās partijās atteicās no centra kontroles, lai iegūtu iniciatīvu flangos. Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Mūsdienās pazīstamākais ir viņa vārdā nosauktais spāņu atklātnes variants (1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lb5 a6 4. La4 Zf6 5. 0-0 Le7 6. Te1 b5 7. Lb3 0-0 8. c3 d6 9. h3 Zb8 10. d4 Zbd7), kuru bieži lietojis Pasaules eksčempions šahā Boriss Spaskis un citi vadošie šahisti.
Pāragri miris no sirdslēkmes. Ticis apglabāts Bratislavā, bet 1987. gadā pārapbedīts Budapeštas kapsētā.
Atsauces
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- Jimmy Adams. Gyula Breyer: The Chess Revolutionary (angļu). New in Chess, 2017. ISBN 9789056917210.