Ēriks Emanuēls Šmits

Ēriks Emanuēls Šmits; Éric-Emmanuel Schmitt
Ēriks Emanuēls Šmits grāmatu salonā Parīzē 2010. gada 30. martā
Personīgā informācija
Dzimis	1960. gada 28. martā (64 gadi); Sainte-Foy-lès-Lyon, Rona, Francija
Pilsonība	Beļģija
Literārā darbība
Nodarbošanās	Rakstnieks, dramaturgs, scenārists
Valoda	franču
Rakstīšanas laiks	no 1991. gada
Žanri	Daiļliteratūra, dramaturģija
Slavenākie darbi	"Pilāta evaņģēlijs",; "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi",; "Oskars un rozā dāma",; "Kad es biju mākslas darbs"
Augstskola	École Normale Supérieure, 1985;; Ph.D., 1987.
Apbalvojumi	Francijas Akadēmijas Lielā teātra balva (2001); Gonkūra prēmija (2010)
	Ietekmējies no
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Ēriks Emanuēls Šmits (franču: Éric-Emmanuel Schmitt; dzimis 1960. gada 28. martā) ir Beļģijas rakstnieks, dramaturgs un scenārists. Šmits raksta franču valodā.

Šmita darbi izdoti daudzās valstīs, tie ir tulkoti 43 valodās. Viņa lugas iestudētas vairāk nekā 50 valstīs.^[1]

Biogrāfija

Ēriks Emanuēls Šmits dzimis nelielā pilsētā Sainte-Foy-lès-Lyon netālu no Lionas, Francijā. Viņa vecāki bija no Elzasas, strādāja par sporta skolotājiem. Bērnībā Šmits sāka mācīties klavierspēli un vēlējās kļūt par komponistu. Bet skolotāji bija pamanījuši viņa talantu uz rakstīšanu un mudināja viņu ar to nodarboties. Šmits uzrakstīja savu pirmo darbu 11 gadu vecumā, tomēr neturpināja nopietni rakstīt.^[2]

Spēcīgu iespaidu bērnībā uz Šmitu atstāja teātris, kad māte viņu bija aizvedusi uz izrādi Sirano de Beržeraks (Cyrano de Bergerac) ar Žanu Marē galvenajā lomā. Sešpadsmit gadu vecumā Šmits sāka rakstīt ludziņas skolas skatuvei. Vēlāk viņš pabeidza vidusskolu Lycée du Parc Lionā, pēc tam augstskolu École Normale Supérieure Parīzē. 1987. gadā ieguva doktora grādu filozofijā par disertāciju "Didro un metafizika". Šmits vairākus gadus strādāja par pasniedzēju augstskolās.

Kopš 2002. gada Šmits dzīvo Briselē. 2008. gadā viņš ieguva Beļģijas pilsonību.^[3]

Karjera

1989. gadā, atrodoties kādā ceļojumā pa Sahāru, Šmitu pārņēma ticība, viņam radās mistiska sajūta, ka "viss ir pamatots" (tout est justifié). Un viņš, paklausot savai iekšējai balsij, nolēma mainīt savu dzīvi un nopietni pievērsties rakstniecībai.^[4]

Karjeras sākumā Šmits darbojās dramaturģijas jomā. Pirmo lugu "Nakts Valonijā" (la Nuit de Valognes) viņš uzrakstīja 1991. gadā. Ar savu otro lugu Le Visiteur (1993) viņš jau kļuva pazīstams un saņēma divas Nuit des Molières balvas kā labākais autors.

Turpmākos gados sarakstīti darbi, no kuriem pazīstamākās ir lugas Golden Joe (1995), Variations Énigmatiques (1996), "Izvirtulis" (Le Libertin, 1997), Frédérick ou Le Boulevard du Crime (1998), Hôtel des deux mondes (1999), noveles "Milarepa" (1997), "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi" (Monsieur Ibrahim et les fleurs du Coran, 2001), "Oskars un rozā dāma" (Oscar et la dame rose, 2002), romāni "Pilāta evaņģēlijs" (L'Évangile selon Pilate, 2000), "Kad es biju mākslas darbs" (Lorsque j'étais une oeuvre d'art, 2002), "Uliss no Bagdādes" (Ulysse from Bagdad, 2008), "Sieviete spogulī" (La Femme au miroir, 2011).

2001. gadā Šmits saņēma Francijas Akadēmijas Lielo teātra balvu (Grand Prix du théâtre de l’Académie Française), bet 2010. gadā Gonkūra prēmiju par stāstu krājumu "Koncerts eņģeļa piemiņai" (Concerto à la mémoire d'un ange).

Bibliogrāfija

Romāni

La secte des égoïstes (1994)
"Pilāta evaņģēlijs" (L'Évangile selon Pilate, 2000)
La part de l'autre (2001)
"Kad es biju mākslas darbs" (Lorsque j'étais une oeuvre d'art, 2002)
Guignol aux pieds des Alpes (2002)
"Uliss no Bagdādes" (Ulysse from Bagdad, 2008)
"Sieviete spogulī" (La Femme au miroir, 2011)
Les Perroquets de la place d'Arezzo (2013)
L'Élixir d'amour (2014)
Le poison d'amour (2014)
La nuit de feu (2015)
L'Homme qui voyait à travers les visages (2016)

Noveļu un romānu cikli

Le cycle de l'invisible

"Milarepa" (Milarepa, 1997)
"Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi" (Monsieur Ibrahim et les fleurs du Coran, 2001)
"Oskars un rozā dāma" (Oscar et la dame rose, 2002)
L'enfant de Noé (2004)
Le Sumo qui ne pouvait pas grossir (2009)
Les Dix Enfants que madame Ming n'a jamais eus (2012)
Madame Pylinska et le Secret de Chopin (2018)
Félix et la source invisible (2019)

Le bruit qui pense

"Mana dzīve ar Mocartu" (Ma vie avec Mozart, 2005)
Quand je pense que Beethoven est mort alors que tant de crétins vivent (2010)

Īso stāstu krājumi

"Odete Tulemonde un citi stāsti" (Odette Toulemonde et autres histoires, 2006)
"Sapņotāja no Ostendes" (La Rêveuse d'Ostende, 2007)
"Koncerts eņģeļa piemiņai" (Concerto à la mémoire d'un ange, 2010)
"Divi kungi no Briseles" (Les Deux Messieurs de Bruxelles, 2012)

Esejas

Diderot ou la philosophie de la séduction (1997)
Journal d'un amour perdu (2019)

Mocarta operu tulkojumi

"Figaro kāzas" (Les Noces de Figaro)
"Dons Žuans" (Don Giovanni)

Lugas

"Nakts Valonijā" (La nuit de Valognes, 1991)
"Apmeklētājs" (Le Visiteur, 1993)
"Zelta Džo" (Golden Joe, 1995)
"Noslēpumainās variācijas" (Variations Énigmatiques, 1996)
L'École du diable (1996)
"Izvirtulis" (Le Libertin, 1997)
"Frederiks vai Noziegumu bulvāris" (Frédérick ou le Boulevard du Crime, 1998)
Hôtel des deux mondes (1999)
Le Bâillon (2000)
"Tūkstots un viena diena" (Mille et un jours, 2001)
"Oskars un rozā dāma" (adaptācija teātrim) (Oscar et la Dame rose (pièce de théâtre), 2003)
"Mazie laulību noziegumi" (Petits crimes conjugaux, 2003)
"Pilāta evaņģēlijs" (adaptācija teātrim) (L'Évangile selon Pilate (pièce de théâtre), 2004)
"Jūtu tektonika" (La tectonique des sentiments) (2008)
Kiki van Beethoven (2010)
Un homme trop facile (2013)
The Guitrys (2013)
La trahison d'Einstein (2014)
Georges et Georges (2014)
Si on recommençait (2014)
Le joueur d'échecs (2014) (pēc Stefana Cveiga noveles Schachnovelle)
L'Élixir d'amour (2015)
Hibernatus (2015)
Vingt-quatres heures de la vie d'une femme (2015) (pēc Stefana Cveiga noveles Vierundzwanzig Stunden aus dem Leben einer Frau)
Libres sont les papillons (2016) (pēc Leonarda Gerša lugas Butterflies Are Free)