Žans Marē

franču aktieris un kaskadieris

Žans Alfrēds Vilēns-Marē (franču: Jean Alfred Villain-Marais; dzimis 1913. gada 11. decembrī, miris 1998. gada 8. novembrī), vairāk zināms kā Žans Marē (franču: Jean Marais) bija franču aktieris, rakstnieks, mākslinieks, tēlnieks un kaskadieris. Par ieguldījumu Francijas kinomākslā apbalvots ar Goda Leģiona ordeni (1996).[1]

Žans Marē
Jean Marais
Žans Marē
Dzimis Žans Alfrēds Vilēns-Marē
1913. gada 11. decembrī
Valsts karogs: Francija Francijas Trešā republika, Šerbūra
Miris 1998. gada 3. novembrī (84 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Kannas, Francija
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1933—1996

Sācis filmēties 1933. gadā. Galvenokārt filmās atveidojis varonīgu un drosmīgu personāžu lomas, esot labā fiziskā formā, pats izpildīja visus trikus, cīnījās ar zobeniem, jāja ar zirgu, lēca caur logiem un no tiltiem. Režisori speciāli filmēja, lai parādītu skatītājiem, ka trikus izpilda pats aktieris.

Attēlojis lomas 95 filmās, tai skaitā Žana Kokto filmās "Skaistule un briesmonis" (La belle et la bête, 1946) un "Orfejs" (Orphée, 1950). Attēlojis grāfa Monte-Kristo lomu TV seriālā Le comte de Monte-Cristo (1954). Starp pazīstamākajām Marē lomām ir žurnālista Fandora loma filmās "Fantomass" (1964), "Fantomass trako" (1965) un "Fantomass pret Skotlendjardu" (1967). Pēdējo lomu Marē attēloja Bernardo Bertoluči filmā "Skaistuma nolaupīšana" (Stealing Beauty, 1996). 1993. gadā Marē saņēma Goda Cēzara balvu.

Bez aktierspēles Ž. Marē vēl nodarbojās ar rakstniecību un tēlniecību. Pablo Pikaso, ieraudzījis viņa agrīnos tēlniecības darbus, nobrīnījās, kā cilvēks ar tādu tēlnieka talantu velti tērē savu laiku kaut kādām mākslas filmām un teātriem. 1989. gadā Parīzes rajonā Monmartrā tika uzstādīts piemineklis rakstniekam Marselam Emē, ko bija veidojis viņa draugs Žans Marē.

Apmēram 20 gadus Žana Marē dzīvesbiedrs bija Žans Kokto.

1998. gadā miris no sirds un asinsvadu slimības Kannās, 84 gadu vecumā.

  1. «Jean Marais». The New York Times.

Ārējās saites

labot šo sadaļu