Pilāta evaņģēlijs

"Pilāta evaņģēlijs" (franču: L'Évangile selon Pilate) ir Beļģijas rakstnieka Ērika Emanuēla Šmita romāns. Sarakstīts franču valodā, pirmo reizi izdots 2000. gadā Albina Mišela izdevniecībā. Romāns tulkots 20 valodās (arī latviešu).

"Pilāta evaņģēlijs"
Grāmatas vāks (Albina Mišela izdevniecība, 10. izdevums, 2013. gadā)
Autors(-i)	Ēriks Emanuēls Šmits
Oriģinālais nosaukums	L'Évangile selon Pilate
Vāka autors	Fragments no Antonio Čiseri (Antonio Ciseri) gleznas Ecce homo!
Valsts	FRA
Valoda	franču
Žanrs(-i)	romāns
Izdevējs	Albina Mišela izdevniecība
Izdota	2000
Izdota latviski	Jāņa Rozes apgāds, 2004, tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja
ISBN	978-2-253-11604-2

Romāns rakstīts astoņus gadus. Tas ticis izvirzīts Franču Akadēmijas prēmijai un saņēmis žurnāla Elle lasītāju galveno balvu.

Satura atstāstījums

Pirmā daļa

Pirmā daļā "Uz nāvi notiesātā grēksūdze naktī pirms apcietināšanas" aprakstītas Ješua (Jēzus Kristus) pārdomas un atmiņas par savu dzīvi. Ješua atceras savu bērnību, tēva zaudējumu. Atceras, kā viņš nonācis līdz savai pārliecībai, kā Jānis Kristītājs viņā saskatījis Mesiju. Ješua atceras savas izjūtas, kad Jānis viņu kristījis, kā viņš pēc tam sajutis Dieva klātbūtni un sev dāvāto spēku. Tagad olīvu dārzā pie Jeruzalemes Ješua gaida atgriežamies savu mīļāko mācekli Jūdu, kas atvedīs romiešu kareivjus. Ješua zina, ka viņu arestēs un, iespējams, sodīs ar nāvi. Viņu baida gaidāmās mokas, bet viņš ir gatavs sevi ziedot.

Otrā daļa

Otrā daļa ir veidota kā Jūdejas prefekta Poncija Pilāta vēstules savam brālim Titam Romā. Viņš apraksta notikumus, kas sākušies trešās dienas rītā pēc tam, kad kādam Ješua piespriests nāves sods ar krustā sišanu. Pilāts atceras, kā notikusi Ješua pratināšana un sodīšana. Pilāts atceras, kā viņa sieva Klaudija Prokula gribēja, lai viņš glābj Ješua no soda. Pilāts domāja, ka varbūt tas izdosies, piedāvājot pūlim par godu svētkiem atlaist brīvībā vienu no četriem tajā dienā notiesātajiem. Bet pūlis izvēlējās atbrīvot citu cilvēku. Nu mirušā Ješua ķermenis ir pazudis. Pilsētā sāk izplatīties baumas, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem, un ka tas ir pierādījums, ka viņš ir Mesija. Pilāts ir pragmatiski domājošs Romas pārstāvis, kas nevar pieļaut nemieru izplatīšanos. Viņš sāk aktīvi darboties, lai atrastu, kur ir paslēpts mirušā cilvēka ķermenis. Tiek pārbaudītas vairākas versijas, bet ķermeni atrast neizdodas. Pa to laiku Ješua jau redzējuši vairāki liecinieki. Daudzi, arī Pilāta sieva Klaudija Prokula, dodas ceļā uz Galileju, lai būtu tuvāk vietai, kur, domājams, parādīsies Ješua. Beigās arī Pilāts dodas ceļā. Cilvēki pulcējas no visām pusēm, un tad viņiem pretī steidzas Ješua mācekļi, kas stāsta, ka Ješua ar viņiem runājis. Pilāts redz cilvēku saviļņojumu, bet viņš nespēj pats to izjust, jo neko konkrētu nav redzējis. Vēlāk viņš saka savai sievai, ka, nomirstot pēdējam lieciniekam, kas pats savām acīm redzējis Ješua, visi aizmirsīs šo kristiešu ticību. Bet Klaudija atbild, ka nav svarīgi, vai cilvēks redzējis visu savām acīm. Svarīgi ir, vai viņš tic. Un varbūt tieši Pilāts būs pirmais kristietis.

Autora pēcvārds

Grāmatas pēcvārdā autors apraksta savas pārdomas par romānā attēlotajiem notikumiem, skaidro savu attieksmi pret tēliem un tēlu psiholoģisko pamatojumu. Grāmata tapusi ilgstošā procesā. Autors to rakstīja septiņus gadus, un, kad tās elektroniskā versija bija jau gatava viņa datorā, 2000. gada 4. janvārī tika apzagts autora dzīvoklis un nozagts tieši dators un disketes. Nebija nevienas papīrā izdrukātas kopijas. Autoram nācās visu rakstīt no jauna, ko viņš arī izdarīja. 2000. gada otrajā pusē romāns tika izdots un guva ievērību. Un pašā Ziemassvētku vakarā autors tomēr atrada slepenā atvilktnē paglabātu un aizmirstu disketi ar iekopētu grāmatas pirmo variantu. Negribēdams vairs nekad salīdzināt šo variantu ar jauno versiju, autors disketi sadedzināja.