Ābrams

Šis raksts ir par Ābramu — ebreju un arābu ciltstēvs. Par citām jēdziena Ābrams nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ābrams jeb Ābrahāms atbilstoši Torai un Korānam ir ebreju un arābu ciltstēvs, pirmais cilvēks, kas atzina vienu vienīgo Dievu. Jūdaismā viņš tiek saukts par Avraham Avinu (Ābrahāms, mūsu Tēvs), savukārt islāmā — par Ibrahimu.

Rembranta glezna, kurā attēlots, kā Ābrams upurē savu dēlu

Jūdaisms, kristietība un islāms dažreiz tiek sauktas par Ābrama reliģijām, jo visu šo reliģiju svētajos rakstos Ābrams tiek pieminēts kā ciltstēvs. Atbilstoši ebreju tradīcijai Ābrams esot dzīvojis no 1812. līdz 1637. gadam p.m.ē. Kristiešu tradīcijā viņa dzīves laiks ir vēl agrīnāks, 2000.—1825. gads p.m.ē.

Bībeles pārskats

Par Ābramu ir klāstīts Radīšanas grāmatas nodaļās 11:26—25:10. Tajā ir teikts, ka Ābrama tēvs bija Tera. Viņam bija vēl divi dēli — Nahors un Harāns. Ābrams apņēma par sievu savu pusmāsu Sāru. Ābrama tēvs lika viņam kopā ar sievu un dēladēlu Latu doties no viņa dzimtās Ūras (Senās Divupes) uz Kanaānu. Viņi nonāca Hāranā, kur arī apmetās uz dzīvi. Tur Ābrams noslēdza derību ar Dievu par to, ka viņš turpmāk atzīs tikai vienu vienīgo Dievu un par to viņš tiks svētīts ar neskaitāmiem pēcnācējiem paaudžu paaudzēs. Ābramam bija 75 gadi, kad viņš ar sievu un brāļa dēlu Latu izgāja no Hāranas un nonāca Sihemā.

Kanaānā valdīja bads, tādēļ Ābrams ar sievu Sāru devās uz Ēģipti. Tā kā viņa sieva bija ļoti skaista, tad viņš lūdza Sārai, lai tā ēģiptiešiem stāsta, ka ir Ābrama māsa. Ābrams baidījās, ka ēģiptieši citādi varētu viņu nogalināt, lai iegūtu Sāru. Kad abi nonāca Ēģiptē, Sāra tika paņemta faraona namam, savukārt Ābrams par labvēlību tika atalgots ar sīklopiem, liellopiem, ēzeļiem, kalpiem, kalponēm un kamieļiem. Tomēr Dievs sodīja faraonu ar lielām mocībām par to, ka viņš pie sevis bija paņēmis Ābrama sievu. Kad faraons atklāja, ka Sāra ir precējusies, viņš pavēlēja Ābramam ar Sāru pamest Ēģipti, ņemot līdzi visu, kas viņiem piederēja.

Viņi nonāca zemē starp Bēteli un Aju. Tur starp Ābrama lopu ganiem un Lata lopu ganiem izcēlās konflikts. Lai strīds nepāraugtu arī konfliktā starp Ābramu un Latu, katrs no viņiem turpmāk devās savās gaitās. Lats izvēlējās doties uz Jordānas apgabalu, bet Ābrams devās uz dienvidiem un apmetās uz dzīvi Hebronā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ābrams.