Liliana
Princese Liliana (dzimusi Liliana Meja Devīsa (angļu: Lillian May Davies) 1915. gada 30. augustā, mirusi 2013. gada 10. martā) bija Zviedrijas princese un Hallandes hercogiene, kura bija precējusies ar karaļa Kārļa XVI Gustava tēva brāli princi Bertilu, vēlāk kļūstot par atraitni.
Bernadotu dinastija | ||||||||||||||||||
|
Princeses Lilianas ģerboņi | ||||||||||||||||||
 | ||||||||||||||||||
| Princeses Lilianas monogramma | ||||||||||||||||||
 | ||||||||||||||||||
| Bernadotu dinastijas ģerbonis | ||||||||||||||||||
Princeses Lilianas oficiālais tituls bija Viņas Karaliskā Augstība Zviedrijas Princese Liliana, Hallandes hercogiene.
Biogrāfija labot šo sadaļu
Agrīnie gadi labot šo sadaļu
Liliana dzimusi kā vienīgais bērns vecāku Viljama un Gleidijas Deivīsu ģimenē 1915. gada 30. augustā Svansijā, Velsā. Meitenes audzināšana bija mātes rūpes, jo tēvs, raktuvju strādnieks, agri pameta sievu un meitu un citur izveidoja jaunu ģimeni. Sasniedzot pilngadību, 18 gadu vecumā Liliana devās uz Londonu, kur sevi uzturēja ar foto modeles darbu un mazām lomām vairākās filmās. Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada septembrī Horshamā viņa apprecējās ar savu pirmo vīru — aktieri Ivanu Kraigu. Kopā būt nenācās ilgi, jo jau drīz pēc laulībām vīru nosūtīja karā, sākumā uz Ziemeļāfriku cīņā ar Ervīna Rommela vācu tuksneša kara spēkiem, vēlāk viņš devās uz Indiju un Itāliju, līdz uzdienējās par majoru. Londonā palikusī Liliana strādāja radio aparātu rūpnīcā, kur viņa izgatavoja radio rācijas jūras flotei, un slimnīcā, kurā apkopa ievainotus karavīrus.
Cīņa par savu mīlestību labot šo sadaļu
Īsi pirms savas 28. dzimšanas dienas 1943. gadā Liliana pirmo reizi satika princi Bertilu, kurš tad strādāja par jūras lietu atašeju Zviedrijas vēstniecībā Londonā. Kādu reizi viņa uzlūdza pie sevis Bertilu uz kokteiļu iedzeršanu un drīz vēlāk viņi kļuva pāris, kas ilgi sabiedrībai nebija zināms. Beidzoties karam, 1945. gadā Lilianas vīrs Ivans atgriezās mājās, bet viņš bija saticis un iemīlējis kādu itāļu sievieti. Liliana un Ivans izrunājās un nolēma šķirties. Pēc šķiršanās viņi palika draugi, par ko liecina vairākkārtēji Ivana apciemojumi pie prinču pāra Rivjērā. Tajā laikā viņi bija tikai mīļākie, jo princis Bertils tad nedrīkstēja precēties ar nekaralisku personu — tādā veidā viņš tāpat kā vecākais brālis Sigvards un jaunākais brālis Kārlis Jūhans varētu pazaudēt tiesības uz Zviedrijas troni. Stingrākas prasības pret dinastijas lojalitāti kļuva pēc prinča Bertila vecākā brāļa kroņprinča bojāejas lidmašīnas katastrofā 1947. gadā. Pāris gadus vēlāk pēc karaļa Gustava VI Ādolfa kāpšanas tronī radās pārāk liels laika intervāls, vairāk kā 60 gadi starp karali un pēcteci — zēnu, kuram bija troņmantinieka pirmtiesības, Kārli Gustavu, vēlāko karali Kārli XVI Gustavu, kas radīja bažas, ka karalis varētu nomirt, pirms troņmantinieks sasniegtu pilngadību, kas gadījumā, ja princis Bertils apprecētos un tādā veidā zaudētu tiesības uz troni, nākotnē varētu radīt karaļnamam un monarhijai briesmas, pretējā gadījumā princis Bertils kļūtu par Zviedrijas karali, kam viņš arī tika gatavots. Kā karaļnams, tā arī premjerministrs Tāge Erlanders zināja par radušos situāciju karalistē, tāpēc tuvākajā laikā Lilianas un Bertila kāzas nebija iespējamas.
1946. gadā princis Bertils iegādājās villu Mirāža Francijas Rivjērā Sant Maksimā, kurā pāris uzturējās katru gadu vasaras periodā, Ziemassvētkos, Jaungadā un Lieldienās. Pakāpeniski Liliana pārcēlās dzīvot uz Zviedriju pie sava izredzētā prinča Bertila. Viņa nopirka villu Sūlbakenu, kas atrodas Stokholmas vienā no skaistākajām salām Jūrgordenā, kurā pāris dzīvoja kopā kopš 1947. gada. Vairākas reizes gadā Liliana mēdza uzturēties Londonā, kur piederēja apartamenti kādā īres namā centrālajā pilsētas daļā Maifairā.
Masu mediji ilgus gadus pievērsa uzmanību šim pārim, nosodot un aptumšojot viņu attiecības, jo Liliana oficiāli nebija iekļauta karaliskajā galmā. Pirmo reizi viņa saņēma ielūgumu uz karaļa Gustava VI Ādolfa dzimšanas dienas svinībām Stokholmas pilī 1962. gadā, savukārt pirmo reizi oficiāli parādījās karaļa bērēs 1973. gadā. Tikai pēc jauna, pašreiz pie varas esošā karaļa kronēšanas un kāzām princis Bertils saņēma atļauju precēties ar Lilianu, tas notika pēc viņu 33 gadus ilgās draudzības. Pāris salaulājās Drotningholmas pils baznīcā 1976. gada 7. decembrī.
Loma karaļnamā labot šo sadaļu
Princese bieži veica oficiālos uzdevumus un piedalījās valsts būtiskākajos notikumos. Liliana aktīvi atbalstīja daudzas sabiedriskas organizācijas, to vidū SOS Bērnunami, kas finansiāli atbalsta bērnu namu uzturēšanu un to sociālo problēmu risināšanu daudzās valstīs. Viņa pārņēma daudzus goda patroneses pienākumus vairākās ar sportu saistītās biedrībās, kā arī bija Innocenta ordeņa patronese. Pēc prinča Bertila nāves princese Liliana dzīvoja villā Sūlbakenā, bet oficiāli dzīves vieta skaitījās Stokholmas pils. Princesi Lilianu saistīja īpaša saikne un draudzība ar kroņprincesi Viktoriju.
Veselība labot šo sadaļu
Sakarā ar vecumu un pasliktinājušos veselību dzīves pēdējos gados princeses oficiālā darbība gāja mazumā. Pēdējos gados daudz laika pavadīja slimnīcās ar dažādām veselības problēmām. 2010. gada jūnija mēnesī karaļnams ziņoja, ka princesi ir skārusi arī Alcheimera slimība. Kopš 2005. gada princese Liliana oficiāli nepiedalījās Nobela balvu pasniegšanas ceremonijās, un nepiedalījās arī kroņprinceses Viktorijas kāzās 2010. gada 19. jūnijā, lai gan sākotnēji tieši viņa bija vienīgā karaļnama pārstāve, kura atbalstīja Viktorijas un Daniela attiecības.
Nāve labot šo sadaļu
Princese mirusi 2013. gada 10. martā savā namā Sūlbakenā. Atvadu dievkalpojums noritēja Stokholmas pils baznīcā 16. martā, kurš iesākās ar 21 sēru zalvi no Šepsholmenas. Princese Liliana tika apbedīta tajā pašā dienā Karaliskajā apbedījumu vietā Hāgas parka teritorijā uz Karlsborga salas.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Liliana.- V.K.A.Princese Liliana Zviedrijas karaliskās ģimenes mājaslapā (zviedriski), (angliski), (krieviski)
