Mazās zvīņastlidvāveres
Mazās zvīņastlidvāveres (Idiurus) ir zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģints, kurai pieder divas sugas.[1] Sastopamas Centrālāfrikas tropu mežos.
| Mazās zvīņastlidvāveres Idiurus (Matschie, 1894) | |
|---|---|
 Mazā zvīņastlidvāvere (Idiurus zenkeri) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Zvīņastveidīgie (Anomaluromorpha) |
| Dzimta | Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) |
| Ģints | Mazās zvīņastlidvāveres (Idiurus) |
 Mazās zvīņastlidvāveres Vikikrātuvē | |
Dzīvnieka angliskais nosaukums tulkojas kā "lidojošā pundurpele", tomēr šie grauzēju kārtas pārstāvji nepieder ne peļu, ne vāveru dzimtai.
Izplatība
labot šo sadaļuMazās zvīņastlidvāveres sastopamas plašā areālā Centrālās Āfrikas tropu mežos no Tanzānijas austrumos cauri Kongo Demokrātiskajai Republikai, Kongo Republikai, Kamerūnai, Ekvatoriālajai Gvinejai līdz Libērijai un Kotdivuārai rietumos.
Izskats
labot šo sadaļuSīciņš dzīvnieks, ķermeņa garums mazāks par 10 cm, svars 14—35 grami. Mazākā no abām sugām ir mazā zvīņastlidvāvere (Idiurus zenkeri).[2] Ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām ādas kroka. Aste gara, palīdz bremzēt vai izlīdzināt lidojumu. Zvīņastlidvāvere ar to spēj aptvert arī kokus. Astes apmatojums sporādisks. Šādi grāmatā "Bafutas pēddziņi" mazo zvīņastlidvāveri apraksta Džeralds Darels:
"Idiurus bija tik liels kā parasta mājas pele un arī pēc ķermeņa uzbūves šķita tai ļoti līdzīga. Pirmais, kas dūrās acīs, bija šī dzīvnieka aste: tā bija ļoti gara (gandrīz divreiz garāka par ķermeni), no abiem sāniem apaugusi gariem, viļņotiem matiņiem, kas atgādināja bārkstis, tā ka visa aste izskatījās līdzīga samirkušai putna spalvai. Galva bija liela, ieapaļa, ar mazām, nosmailinātām austiņām. Acis — piķa melnumā, maziņas, izspiedušās uz āru. Zobi kā jau īstam grauzējam — divi lieli, spilgti oranži priekšzobi, kas vieglā puslokā liecās ārā no mutes un piešķīra dzīvniekam, no sāniem raugoties, ārkārtīgi augstprātīgu izteiksmi. Pati īpatnējākā Idiurus ķermeņa sastāvdaļa bija lidplēve gar abiem sāniem. Tā bija gara, plāna ādas sloksne, ar vienu galu piestiprināta pie dzīvnieka pakaļkājas potītes, bet ar otru — pie gara, mazliet izliekta, krimšļaina izauguma virs priekškājas elkoņa locītavas".
Dzīvesveids
labot šo sadaļuMazās zvīņastlidvāveres ir nakts dzīvnieki. Dzīvo kolonijās koku dobumos, parasti grūtāk pieejamos mežu masīvos. Kolonijā var būt līdz 100 īpatņiem.[3] Dobumos var mitināties kopā ar sikspārņiem. Veikli un plūdeni planē no viena koka uz otru, viegli gaisā riņķojot, pagriežoties un vijoties līčuloču. Spēj noplanēt pat līdz 50 metriem. Kad zvīņastlidvāveres neplanē, lidplēves kroka ir savilkta, tādējādi tā netraucē tai kāpelēt pa kokiem. Barojas ar eļļaspalmu stumbru mīkstumu un kukaiņiem. Grauž koku mizu, iespējams, lai sūktu sulu.[3]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Mazo zvīņastlidvāveru ģints (Idiurus)
- Lielausu zvīņastlidvāvere (Idiurus macrotis)[4]
- Mazā zvīņastlidvāvere (Idiurus zenkeri)[5]