Zogu I jeb Cogu I[1] (albāņu: Zogu I; dzimis kā Ahmets Muhtars bejs Cogolli (albāņu: Ahmet Muhtar Bej Zogolli) 1895. gada 8. oktobrī, miris 1961. gada 9. aprīlī) bija Albānijas līderis. Valsts premjerministrs (no 1922. līdz 1924. gadam), prezidents (no 1925. līdz 1928. gadam) un karalis (no 1928. līdz 1939. gadam).

Cogu I
Zogu I
Albānijas premjerministrs
Amatā
1922. gada 26. decembris — 1924. gada 25. februāris
Priekštecis Džafers Ipi
Pēctecis Šefkets Verladži
Albānijas premjerministrs un prezidents
Amatā
1925. gada 1. februāris — 1928. gada 1. septembris
Priekštecis Iljazs Vrioni
Pēctecis Kočo Kota
Albānijas karalis
Amatā
1928. gada 1. septembris — 1939. gada 7. aprīlis
Priekštecis -
Pēctecis Viktors Emanuels III

Dzimšanas dati 1895. gada 8. oktobrī
Burgajeta pie Bureļi, Osmaņu impērija
(Mati rets, Karogs: Albānija Albānija)
Miršanas dati 1961. gada 9. aprīlī (65 gadu vecumā)
Sirēna, Odesēna, Karogs: Francija Francija
Apglabāts Karaliskais mauzolejs, Tirāna, Karogs: Albānija Albānija
Dinastija Cogu dinastija
Tēvs Džemals Cogolli
Māte Sadije Toptani
Dzīvesbiedrs(-e) Geraldīne Apoņi
Bērni Kroņprincis Leka
Reliģija nereliģiozs
Paraksts

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

 
Ahmeds Cogu I un karaliene Džeraldīne Rīgas stacijā (1939).

Dzimis ietekmīga zemes īpašnieka, Osmaņu impērijas apgabala pārvaldnieka Džemala beja Cogolli ģimenē. Mācījās Stambulā. 1912. gadā Cogu bija viens no Albānijas Neatkarības deklarācijas parakstītājiem. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Austroungārijas armijā. 1922. gadā albāniskoja uzvārdu par Zogu. No 1922. līdz 1924. gadam bija valsts premjerministrs. 1924. gadā Albānijā notika t.s. Jūnija revolūcija, un Zogu emigrēja uz Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti. Tajā pašā gadā atgriezās Albānijā, un ar Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistes armijas un krievu baltgvardu palīdzību atguva varu.

1925. gada 21. janvārī Nacionālā asambleja ievēlēja Cogu par pirmo Albānijas prezidentu uz septiņu gadu periodu. Cogu prezidentūras laikā valstī tika realizētas reformas, tomēr tā funkcionēja kā policejiska valsts. Pamazām Albānijā palielinājās Itālijas ietekme. 1928. gada 1. septembrī Albānija tika pārveidota par monarhiju, un Cogu kļuva par karali. 1929. gadā Albānijā tika atcelts šariats un pieņemts jauns civillikums. Valstī pamazām palielinājās Itālijas ietekme, un 1939. gada 7. aprīlī Itālija okupēja Albāniju, nesastopot nopietnu pretestību. Cogu I devās trimdā, 1939. gada jūlijā viņa ģimene uzturējās Latvijā,[1] tad devās tālāk uz Zviedriju un Franciju.

Miris 1961. gadā Francijā, 2012. gadā pārapbedīts Albānijā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1939. gada 13. jūlijā. Albānijas karaļa sensacionālā vizīte Rīgā Viesturs Sprūde la.lv, 2019. gada 14. jūlijā

Ārējās saites labot šo sadaļu