Rudzupuķe

kurvjziežu dzimtas augs
(Pāradresēts no Zilā rudzupuķe)

Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir īsmūža, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.[1] Izplatīts Eiropā.

Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus)
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseAsteru apakšklase (Asteridae)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsDzelzenes (Centaurea)
SugaZilā rudzupuķe (Centaurea cyanus)
Rudzupuķe Vikikrātuvē

AprakstsLabot

 
K. Lindmana ilustrācija no grāmatas "Bilder ur Nordens Flora", 1917—1926

Stublājs stāvs, zarains, šķautņains ar tīmekļainiem matiņiem. Sakne vārpstveidīga.

Lapas lineāras vai lancetiskas, sēdošas, stublāja apakšējās lapas var būt plūksnainas, pelēki zaļas. To garums 3—8 cm, platums 0,2—0,5 cm.

Ziedu kurvīši pa vienam zaru galā, apmēram 3 cm plati, 1,5—2 cm gari. Vīkala lapas zaļas, olveidīgas, ar zobainu, tumšu, plēvjainu piedevu galā.[1][2] Kurvīša ziedu gultne ar plēkšņlapiņām. Kausmatiņi cieti, apmēram tikpat gari kā auglis, rūsgani, retumis gaiši. Ziedi zili, retumis balti, kurvīša ārmalā apmēram trīs reizes garāki nekā vidū, ar slīpu, piltuvveidīgu vainagu (piltuvziedi) un parasti neauglīgi. Kurvīša vidū violeti 15—19 divdzimumu stobrziedi.

Auglis ap 0,4 mm garš, apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz septembrim.

IzplatībaLabot

Sākotnēji izplatīta Eiropas dienvidrietumu daļā, no kurienes rudzupuķe plaši ieviesusies citur Eiropā [1], līdz pat Urāliem, arī Kaukāzā. Latvijā diezgan bieži.

BiotopiLabot

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas labības tīrumos, ceļmalās un nezālienēs. Raksturīga suga starp kultivētu tīrumu augiem, īpaši nezāļainos rudzu sējumos.[1]

IzmantošanaLabot

Iecienīts ārstniecības augs. Drogām ievāc pilnīgi izplaukušus kurvīšus, malējos zilos ziedus. Var uzglabāt vienu gadu. Lieto arī komprešu veidā.[3]

Senāk ziedi izmantoti krāsošanai, tie satur zilu krāsvielu.[4] Tiek audzētas piemājas dārzos kā krāšņumaugs.[3] Labs medusaugs, no kura medusbites ievāc nektāru un putekšņus.

GalerijaLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Sugu enciklopēdija. Latvijas daba
  2. A.Pētersone, K.Birkmane, Latvijas augu noteicējs, 1958. gads, 677. lpp.
  3. 3,0 3,1 «Dabas spēks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 23. martā.
  4. J.Bickis, Latvijas augu noteicējs, 1948. gads, 298. lpp.