Ziemeļamerikas lapsa
Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Ziemeļamerikas lapsa ir bieži sastopama lapsu suga Ziemeļamerikā. Tā apdzīvo teritorijas Meksikas ziemeļos, Kalifornijā, Arizonā, Aidaho, Nevadā, Oregonā, Teksasā, Ņūmeksikā un Jūtā[1]. Daudzi uzskata, ka šī lapsa ir un Amerikas korsaks ir viena suga. Tomēr ģenētiskie pētījumi liecina, ka tās ir divas atšķirīgas sugas. Ja abām sugām apdzīvotā teritorija pārklājas, tās mēdz savā starpā krustoties. Pēcnācējus hibrīdus pieskaita pie Amerikas korsaka.[2]
| Ziemeļamerikas lapsa Vulpes macrotis (Merriam, 1888) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Lapsas (Vulpes) |
| Suga | Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) |
| Izplatība | |
 | |
 Ziemeļamerikas lapsa Vikikrātuvē | |
Izskats un ieradumi
labot šo sadaļu
Ziemeļamerikas lapsa ir mazākā suņu dzimtas suga Ziemeļamerikā. Lapsu garums bez astes ir 45 - 54 cm, astes garums 25 – 34 cm, augstums skaustā 18–26 cm, svars 1,6 - 2,7 kg.[3] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tai ir ļoti lielas ausis, apmēram 71 - 95 mm garas. Lielās ausis karstajā klimatā palīdz samazināt ķermeņa temperatūru un nodrošina lielisku dzirdi. Ziemeļamerikas lapsai ir pelēks kažoks ar rūsganu vai dzeltenīgu toni, melns astes gals. Mugura vienmēr ir tumšāka nekā pavēdere. Atšķirībā no pelēkajām lapsām tai nav svītras visas astes garumā.
Uzvedība
labot šo sadaļuZiemeļamerikas lapsa ir nakts dzīvnieks, bet reizēm pamet alu arī dienas laikā. Visbiežāk tā dodas medībās uzreiz pēc saulrieta, medījot nelielus dzīvniekus; žurkas, peles, trušus, kukaiņus, zivis un putnus. Vienu un to pašu teritoriju var apdzīvot vairākas ģimenes, bet medīt tās kopā neiet.
Ziemeļamerikas lapsas neveido ilglaicīgus pārus, tās var mainīt pāri katru gadu. Lapsēni dzimst laikā no marta līdz aprīlim. Vecāki bērnus audzina kopā, lietojot lielākas ģimenes alas. Parasti piedzimst 3-14 kucēni.
Sistemātika
labot šo sadaļuZiemeļamerikas lapsai izšķir 3 pasugas[4]:
- Vulpes macrotis mutica, kas apdzīvo San Žakīnas ieleju Kalifornijā.
- Vulpes macrotis arsipus, kas dzīvo Mohaves tuksnesī.
- †Vulpes macrotis macrotis, kopš 1903. gada izmirusi pasuga, kas kādreiz apdzīvoja Kalifornijas dienvidteritorijas.
(†) - izmirusi organismu grupa
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Vulpes macrotis (Kit Fox, Desert Fox)[novecojusi saite]
- ↑ Dragoo, J. W., Choate, J. R., Yates, T. L., & O'Farrell, T. P. (1990). "Evolutionary and taxonomic relationships among North American arid-land foxes". Journal of Mammalogy 71: 318–332
- ↑ ADW: Vulpes macrotis
- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: macrotis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļamerikas lapsa |