Zaslavje (baltkrievu: Заслаўе) jeb Zaslavļa (krievu: Заславль), vēsturiski arī Izjaslavļa (Ізяслаўль/Изяславль/Ижеславль/Жеславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslīgajā Zaslavjes ūdenskrātuvē.

Zaslavje
pilsēta
Заслаўе
Заславль
Baznīca senās Izjaslavas vietā
Baznīca senās Izjaslavas vietā
Ģerbonis: Zaslavje
Ģerbonis
Zaslavje (Baltkrievija)
Zaslavje
Zaslavje
Zaslavje (Minskas apgabals)
Zaslavje
Zaslavje
Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E / 54.00389; 27.28417Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E / 54.00389; 27.28417
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Minskas apgabals
Rajons Minskas rajons
Pilsētas tiesības 1985
Platība
 • Kopējā 14,2 km2
Augstums 211 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 17 404
 • blīvums 1 006,6/km²
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa zaslavl.minskregion.by
Zaslavje Vikikrātuvē

Pilsēta nosaukta Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicēja Izjaslava Vladimiroviča vārdā, un esot dibināta 985. gadā, kad Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs atsūtīja uz dzimtajām vietām savu sievu Rognedu. No 10. gadsimta - Izjaslavas kņazistes centrs. Mūsdienās saglabājušās hronikās pilsēta pirmoreiz minēta 1127. gadā. 1159. gadā smagi nopostīta kņazu savstarpējo cīņu laikā, un gandrīz uz diviem gadsimtiem pazūd no hroniku ziņām.

No 14. gadsimta atradās Lietuvas lielkņazistēZaslava. Reformācijas laikā Zaslavje bija kalvinisma un sociānistu centrs. Šeit darbojās Bībeles tulkotājs baltkrieviski un poliski Simons Budnijs (Сымон Будны/Szymon Budny). Pilsēta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1920. gada - Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada 4. jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. Kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Daļa no pilsētas teritorijas ir arheoloģijas rezervāts. Uz ziemeļiem no pilsētas, Lašanu ciemā, atrodas militārais muzejs "Staļina līnija".

Ārējās saites

labot šo sadaļu