Zaslavje

(Pāradresēts no Zaslavļa)

Zaslavje (baltkrievu: Заслаўе) jeb Zaslavļa (krievu: Заславль), vēsturiski arī Izjaslavļa (Ізяслаўль/Изяславль/Ижеславль/Жеславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslīgajā Zaslavjes ūdenskrātuvē.

Zaslavje
Baznīca senās Izjaslavas vietā
Baznīca senās Izjaslavas vietā
Ģerbonis: Zaslavje
Ģerbonis
Zaslavje (Baltkrievija)
Zaslavje
Zaslavje
Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E / 54.00389; 27.28417Koordinātas: 54°00′14″N 27°17′03″E / 54.00389°N 27.28417°E / 54.00389; 27.28417
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Minskas apgabals
Rajons Minskas rajons
Pilsētas tiesības 1985
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 14 294
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa {{URL|example.com|optional display text}}
Zaslavje Vikikrātuvē

VēstureLabot

Pilsēta nosaukta Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicēja Izjaslava Vladimiroviča vārdā, un esot dibināta 985. gadā, kad Kijevas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs atsūtīja uz dzimtajām vietām savu sievu Rognedu. No 10. gadsimta - Izjaslavas kņazistes centrs. Mūsdienās saglabājušās hronikās pilsēta pirmoreiz minēta 1127. gadā. 1159. gadā smagi nopostīta kņazu savstarpējo cīņu laikā, un gandrīz uz diviem gadsimtiem pazūd no hroniku ziņām.

No 14. gadsimta atradās Lietuvas lielkņazistēZaslava. Reformācijas laikā Zaslavje bija kalvinisma un sociānistu centrs. Šeit darbojās Bībeles tulkotājs baltkrieviski un poliski Simons Budnijs (Сымон Будны/Szymon Budny). Pilsēta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1920. gada - Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada 4. jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. Kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

TūrismsLabot

Daļa no pilsētas teritorijas ir arheoloģijas rezervāts. Uz ziemeļiem no pilsētas, Lašanu ciemā, atrodas militārais muzejs "Staļina līnija".

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot