ZSU-23-4
| |
| ZSU-23-4 "Šilka" | |
|---|---|
| Galvenie tehniskie parametri | |
| Apkalpe | 4 (komandieris, vadītājs, šāvējs, radara operators) |
| Garums | 6,535 m |
| Platums | 3,125 m |
| Augstums | 2,576 m (3,572 m ar paceltu radaru) |
| Masa | 19 tonnas |
| Bruņas un bruņojums | |
| Bruņas | tērauda 9,2 mm tornim, līdz 15 mm korpusam |
| Pamatbruņojums | 4×23 mm 2A7 automātiskie lielgabali (AZP-23 Amur četru stobru pretgaisa artilērijas lielgabals), 2000 patronas |
| Sekundārais bruņojums | |
| Mobilitāte | |
| Dzinējs | V-6R, 6 cilindru četrtaktu ūdens dzeses 20 litru dīzelis 280 Zs (209 kW) pie 2 000 apgriezieniem 14,7 Zs/t (11,0 kW/t) |
| Ātrums uz ceļa | 50 km/h (uz ceļa), 30 km/h (apvidū) |
| Jauda/masa | |
| Maks. attālums | 450 km (uz ceļa), 300 km (apvidū) |
ZSU-23-4 "Šilka" ir viegli bruņota pašgājēja pretgaisa aizsardzības sistēma.
Nosaukums ZSU-23-4 ir saīsinājums no Zeņitnaja Samahodnaja Ustanovka (krievu: Зенитная Самоходная Установка — 'pretgaisa pašgājēja iekārta'). Skaitlis 23 ir stobra diametrs milimetros, bet skaitlis 4 apzīmē stobru skaitu. Iekārta nosaukta Šilkas upes vārdā. Ieroču sistēmas NATO nosaukums ir Zeus.
Pašgājējs projektēts no 1957. līdz 1960. gadam. Ražošanas izveide uzsākta 1960. gadā un tehnika ražota no 1964. līdz 1982. gadam. Tos ražoja Uļjanovskas mehāniskajā rūpnīcā un Mitišču mašīnbūves rūpnīcā. Kopumā saražotas apmēram 6500 tehnikas vienības.[1]
Mūsdienās pašgājējs joprojām tiek izmantots daudzu valstu armijās.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «5. ЗЕНИТНЫЕ САМОХОДНЫЕ УСТАНОВКИ (ЗСУ) – Военный паритет». www.militaryparitet.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 22. maijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ZSU-23-4.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |