Šilka (krievu: Шилка, burjatu: Шилкэ) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, Aizbaikāla novadā, Amūras kreisā satekupe.[1]

Šilka
Šilka pie Bolotovas
Šilka pie Bolotovas
Šilkas baseins
Šilkas baseins
Šilka (Krievijas Tālie Austrumi)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Šilka (Aizbaikāla novads)
Šilka
ieteka
ieteka
Satekupes Ingoda, Onona
51°42′21″N 115°50′40″E / 51.70583°N 115.84444°E / 51.70583; 115.84444
Ieteka Amūra
53°19′58″N 121°28′49″E / 53.33278°N 121.48028°E / 53.33278; 121.48028Koordinātas: 53°19′58″N 121°28′49″E / 53.33278°N 121.48028°E / 53.33278; 121.48028
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Mongolija Mongolija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 560 km
Ietekas augstums 305 m
Vidējā caurtece 550 m³/s 
Baseina platība 206 000 km² 
Galvenās pietekas Ņerča
Šilka Vikikrātuvē

Upe sākas Borščovočnija grēdas ziemeļu pakājē augšpus Šilkas pilsētai, satekot Ingodai un Ononai. Plūst ziemeļaustrumu virzienā pa grēdas pakāji, saplūstot ar Arguņas upi veido Amūru. Pašas Šilkas garums ir 560 km, bet kopā ar tās garāko satekupi Ononu — 1592 km. Ledus sega no novembra līdz maijam. Kuģojama līdz Sretenskai. Lielākās pilsētas krastos ir Šilka un Sretenska.

Līdz Ņerčinskas līguma noslēgšanai 1689. gadā Ķīnas impērija visu Amūras baseinu uzskatīja par savu teritoriju, bet pēc līguma stāšanās spēkā jaunā robeža daļēji gāja pa Šilkas upi. Pēc Aigunas līguma (1858) nosacījumiem Krievijas Impērija piesavinājās arī zemes uz ziemeļiem no Šilkas.

Upes vārdā nosaukta viegli bruņota pašgājēja pretgaisa aizsardzības sistēma ZSU-23-4 "Šilka".

  1. «Šilka». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 673. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu