Zāgrosa tritons
Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga. Šī ir endēmiska suga, kas sastopama tikai Zāgrosa kalnu dienvidu nogāzēs, Irānā. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) datiem šīs sugas izdzīvošana ir kritiski apdraudēta (angļu: critically endangered).[1]
| Zāgrosa tritons Neurergus kaiseri (Schmidt, 1952) | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Kārta | Astainie abinieki (Caudata) |
| Apakškārta | Salamandru apakškārta (Salamandroidea) |
| Dzimta | Salamandru dzimta (Salamandridae) |
| Ģints | Plankumainie tritoni (Neurergus) |
| Suga | Zāgrosa tritons (N.kaiseri) |
| Izplatība | |
 | |
 Zāgrosa tritons Vikikrātuvē | |
Dzīves vieta
labot šo sadaļu
Zāgrosa tritons sastopams Irānā, Zāgrosa kalnu dienvidu nogāzēs 750—2000 metrus virs jūras līmeņa.[1][2] Tas mājo kalnu strautos un dīķos, kuru klinšainajos krastos aug retināti krūmāji, ozoli, pistāciju koki un zālaugi.[1] Šīs ūdenstilpes piepildās ar ūdeni tikai 3 mēnešus gadā,[2] pavasarī, kūstot sniegiem vai spēcīgu lietavu laikā. Kad avoti izsīkst, Zāgrosa tritoni migrē augšup tuvējos kalnos.[3] Šajā reģionā augsne sastāv no kaļķakmens, kalnos valda sauss, tuksnesim līdzīgs klimats. Zāgrosa kalniem raksturīgs tas, ka mūsdienās tajos strauji samazinās gruntsūdens līmenis, augsnei kļūstot sausākai un vēl nelabvēlīgākai veģetācijas attīstībai. Turklāt šim reģionam ir raksturīgas zemestrīces.[4]
Līdz šim tika uzskatīts, ka Zāgrosa tritona areāls ir ļoti neliels un nepārsniedz 10 km². Šajā teritorijā populācija ir ļoti sadrumstalota un 2008. gadā tā bija mazāka par 1000 īpatņiem.[1] Laikā no 2001. gada līdz 2005. gadam bija izmiruši 80% minētās teritorijas Zāgrosa tritonu. Dabas pētnieki 2008. gadā veica sugas meklējumus plašākā reģionā, apsekojot līdzīgus biotopus Zāgrosa tritona tipiskajai dzīves vietai.[3] Zāgrosa tritona klātbūtne tika atklāta 20 dažādās ūdenstilpēs Hūzestānas un Luristānas provincēs (vairāk kā 10 000 km² platībā). Ekspedīcijas dalībnieki uzskata, ka minimālais tritonu daudzums šajās populācijās varētu būt 9000 īpatņi, lai gan viņi uzskata, ka kopējā populācija patiesībā ir daudz lielāka (iespējams, apmēram 40 000), jo ne visas potenciālās ūdenstilpes tika apsekotas. Līdz ar pozitīvajiem atkklājumiem zinātnieki uzskata, ka aizsargājamā teritorija ir jāpalielina un valdībai jāveic visi nepieciešamie pasākumi sugas aizsardzībai.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuZāgrosa tritons ir neliela auguma tritons un ir mazākais visā plankumaino tritonu ģintī.[2] Tā ķermeņa garums ir 10–14 cm,[2][5] reti sasniedzot 12 cm garumu. Āda ir gluda, bez kārpām. Ķermenis augšpusē melns ar baltiem plankumiem, pa vidu oranža vai sārta garenvirziena josla. Vēders un kājas oranžas vai sārtas, dažiem īpatņiem uz vēdera ir nelieli, melni raibumiņi. Katram tritonam ir individuāls ķermeņa raksts, dažiem dominē melnā krāsa, dažiem baltā, līdz ar to daži īpatņi izskatās gandrīz melni, bet citi gandrīz balti.[5] Priekškājām ir četri pirksti, pakaļkājām pieci pirksti. Starp pirkstiem ir peldplēve. Aste ir īsāka par pusi no ķermeņa garuma. Galva ir plakana, mazliet platāka par ķermeni, ovāla. Ārējā auss nav novērojama. Kad tritoniem nav vairošanās periods, to dzimums ir grūti nosakāms. Vairošanās periodā tēviņiem kloākas tuvumā novērojams pusapļa veida izliekums, bet mātītēm šis izliekums ir cauruļveida (5–6 mm garš).[5] Pirms vairošanās perioda mātītes kļūst izteikti lielākas par tēviņiem. Zāgrosa tritona mūžs savvaļā nav zināms, bet nebrīvē tas samērā bieži dzīvo ilgāk par 6—8 gadiem. Dzimumbriedumu tie sasniedz 2—3 gadu vecumā.[5]
Zāgrosa tritons ir uzmanīgs dzīvnieks, kas veikli slēpjas, pamanot briesmas. Tā kustības vairāk atgādina ķirzakas nekā tipiskas salamandru kustības. Tomēr ūdenī tritoni kļūst mazāk nervozi un zaudē savu tieksmi zibenīgi slēpties.[2] Kopumā tie ir aktīvi tumsā vai krēslā un izvairās no dienas gaismas. Zāgrosa tritoni ir draudzīgi un tos bieži var novērot dienas slēptuvē vairākus kopā.[2]
Biotopa ekoloģija
labot šo sadaļu
Ir pārsteidzoši, ka tritoni ir spējuši apdzīvot šo skarbo kalnu reģionu. Ziemas šeit ir aukstas, bet vasaras karstas, temperatūrai dienas laikā sasniedzot pat 40 °C. Zeme ir vāji noēnota, tā kā tās veģetācija ir retināta.[6] Zāgrosa tritoni ir pielāgojušies dzīvei strauji tekošos kalnu ūdeņos, tomēr ikru un kāpuru attīstība norit stāvošos ūdeņos, jo to ķermenis nav piemērots, lai pretotos straumei. Zāgrosa tritonu izolācija sākusies pirms 5—6 miljoniem gadu. Tie pielāgojušies arī dzīvei pazemes ūdeņos, kur janvārī temperatūra ir +10 °C, bet jūlijā sasniedz +32 °C ūdenī un +40 °C gaisā. Zāgrosā sastopami karsta procesu veidoti pazemes labirinti, kuros tritoni slēpjas no ekstremālajiem vasaras apstākļiem virszemē. Zāgrosā lietus raksturīgs tikai no decembra līdz janvārim. Šajā laikā tritoni izlien virszemē, lai vairotos stāvošos ūdeņos. Tā kā vairošanās periods ir garāks nekā lietus periods, daudzi tritoni, nenokļuvuši atpakaļ karsta labirintos, iet bojā virszemē izžūstot. Joprojām trūkst pārliecinošu datu par to, kā martā izdzīvo metamorfozi izgājušie kāpuri un kā tie atrod ceļu uz karsta labirintiem. Pastāv hipotēze, ka tikai daļa tritonu atstāj karsta labirintus, lai vairotos, jo virszemē ir nepietiekams ūdenstilpju daudzums un arī maz barības. Savvaļā sagūstītiem dzīvniekiem novērojama fotofobija — bailes no spilgtas gaismas. Iespējams, daļa tritonu vairojas arī alās, jo dažreiz kāpuri sastopami pie alu ieejām, kur strauti vēl nav tik strauji.[6]
Vairošanās
labot šo sadaļuRiesta laikā tēviņi sāk sekot mātītēm gan uz sauszemes, gan ūdenī, soļojot vai peldot aiz tām nelielā attālumā. Kādā brīdī tēviņš pārrāpo pāri mātītei un sāk tai iet pa priekšu ar paceltu asti. Ja mātīti tēviņš ir ieinteresējis, tā viņam seko un pēc brīža notiek pārošanās deja. Pārošanās laikā tēviņš izdala spermas piciņu, kas paliek pie kloākas atveres, bet mātīte tai rāpo pāri, lai to savāktu. Reizēm tēviņu ievēro arī kāda cita mātīte un starp mātītēm var izcelties grūstīšanās par sapārošanās tiesībām.[7] Mātīte nērš ikrus pa vienam vai nelielās grupiņās. Iznērstie ikri tiek piestiprināti pie akmeņiem vai paslēpti nelielās klinšu spraugās, lai pasargātu tos no straumes. Ikru diametrs ir aptuveni 4 mm, tie vislabāk attīstās 23 °C temperatūrā.[2] Kāpuri izšķiļas pēc dažām nedēļām un paiet apmēram 2 mēneši, līdz uzsākas metamorfoze par pieaugušu īpatni.[5][7]
Barība
labot šo sadaļuZāgrosa tritonu barošanās ieradumi savvaļā nav novēroti, bet, visticamākais, ka tie barojas līdzīgi kā citas salamandras ar dažādiem bezmugurkaulniekiem. Terārijos tritoni aktīvi medī sānpeldes. Ja barībā netiek iekļauti vēžveidīgie, Zāgrosa tritoni pamazām zaudē savu oranžo krāsu. Terārijos tritoni tiek baroti arī ar sliekām, odu kāpuriem, tubifeksiem, circeņiem, mazuļiem tiek dotas enhitrejas, artēmijas, dafnijas.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie Zāgrosa tritoni uz Eiropu tika atvesti 1970. gadā. Dzīvnieki izdzīvoja 2 gadus, taču nevairojās. 1995. gadā vācu biologi uz Austriju aizveda grupu ar tritoniem, bet 1996. gadā šie dzīvnieki pirmo reizi tika pavairoti nebrīves apstākļos. Šie ieteikumi par pavairošanu tiek izmantoti arī mūsdienās. Savvaļas īpatņi pakāpeniski izmira, bet to pēcnācēji tika izdalīti salamandru audzētājiem, lai uzturētu populāciju. Jāatzīmē, ka F1 paaudze bija grūti audzējama, tomēr daži indivīdi ir izdzīvojuši pat līdz mūsdienām. Zāgrosa tritonu populāciju apdraud arī to ķeršana savvaļā, lai nodrošinātu kolekcionāru pieprasījumu pēc tiem.[2]
Turēšana terārijā
labot šo sadaļu
Sakarā ar specifisko dzīvesveidu, joprojām nav vienota standarta Zāgrosas tritonu turēšanai nebrīvē. Parasti tiek iekārtots akvaterārijs, kurā tiek nodrošināts aptuveni 20 cm dziļš ūdens līmenis. Tritonam noteikti jāiekārto arī sauszemes teritorija. Parasti tiek izmantoti spēcīgi filtri, lai uzturētu tīru ūdeni. Sildītāji nav nepieciešami, bet vasarā nedrīkst pieļaut pārmērīgu ūdens uzkaršanu. Tā kā savvaļā Zāgrosa tritoni dzīvo maz piesārņotās vietās, nepieciešama UV staru lampa. Dzīvnieki lielākoties uzturas ūdenī, taču naktīs mēdz izrāpot krastā. Ziemās ūdens temperatūra var pazemināties līdz 10 °C, bet tritoni paliks joprojām aktīvi un turpinās baroties.[2]
Vairošanās terārijā
labot šo sadaļuLai tritoni veiksmīgi vairotos nebrīvē, nepieciešama ziemas perioda imitācija ar temperatūras pazemināšanos, kam seko tās paaugstināšanās. Ja dzīvnieki visu gadu tiek turēti vienādā temperatūrā, to vairošanās sezona var nesākties vai sākties oktobrī. Veiksmīgai vaislai ir nepieciešams, lai tritoni visu laiku būtu labi paēduši. Tritoniem raksturīgas kāzu „dejas”, kas parasti notiek naktīs. Mātītes ikrus pa vienam piestiprina pie akmeņiem vai augiem. Katra mātīte iznērš 45—60 ikru. Kāpuri no ikriem izšķiļas pēc aptuveni 17 dienām. Pirmo nedēļu pēc izšķilšanās kāpuri pārtiek no dzeltenuma rezervēm, pēc tam tie jāsāk piebarot ar artēmijām, vēlāk dafnijām. Kāpuriem nav novērojams kanibālisms. Pēc 3 mēnešiem kāpuriem sākas metamorfoze. Tās laikā jāsamazina ūdens līmenis un jārada tiem iespēja izrāpties sauszemē. Bieži novērojamas problēmas ar kāpuru pāreju uz sauszemes formu.[2][6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 IUCN: Neurergus kaiseri
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 «Caudata: Neurergus kaiseri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. februārī. Skatīts: 2012. gada 18. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «A conservation reassessment of the Critically Endangered, Lorestan newt Neurergus kaiseri (Schmidt 1952) in Iran». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. decembrī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
- ↑ Mountain Plants[novecojusi saite]
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Zagros newt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. maijā. Skatīts: 2012. gada 18. decembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Salamanderland: Zagros Newt, Emperor Spotted Newt, Lurestan Newt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. augustā. Skatīts: 2014. gada 26. augustā.
- ↑ 7,0 7,1 Amphibiaweb: Neurergus kaiseri