Šis raksts ir par polārstaciju. Par kosmosa kuģi skatīt rakstu Vostok-1.

Vostoka I (krievu: Восток-1) bija padomju iekškontinentālā polārstacija Austrumantarktīdā. Tika izveidota kā pagaidu stacija 2. Padomju antarktiskās ekspedīcijas laikā 640 km no piekrastes stacijas Mirnijas. Darbojās no 1957. gada 12. aprīļa līdz 1. decembrim.[1] Stacija tika izveidota Starptautiskā ģeofizikas gada programmas ietvaros 3252 m vjl uz 2900 m bieza ledus vairoga.[2] Polārā nakts šajā apvidū ilgst no 15. maija līdz 27. jūlijam.

Vostoka I
Восток-1
Vostoka I (Antarktīda)
Vostoka I
Vostoka I
Valsts piederība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Koordinātas: 72°8′0″S 96°35′0″E / 72.13333°S 96.58333°E / -72.13333; 96.58333Koordinātas: 72°8′0″S 96°35′0″E / 72.13333°S 96.58333°E / -72.13333; 96.58333
Novietojums Vilksa Zeme
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1957. g.
Slēgta 1957. g.
Personāls vasarā 8
Personāls ziemā 8
Augstums v.j.l. 3252 m
Vidējā gada t° -47,4 °C
Maksimālā t° -24,4 °C
Minimālā t° -73,3 °C

Pētījumu programma ietvēra meteoroloģiju, aeroloģiju, aktinometriju un glacioloģiju. Stacija sastāvēja no četrām ēkām, kurās izvietojās radiostacija, elektrostacija, virtuve un kopkajīte, dzīvojamā telpa. 60 m uz ziemeļiem atradās aeroloģijas paviljons.

Aprīkojums uz stacijas vietu tika nogādāts ar transporta karavānu no Mirnijas stacijas 18. martā. Pēc astoņu mēnešu darbības stacija tika slēgta un daļu aprīkojuma pārveda uz ģeomagnētiskā pola rajonu, kur tika izveidota pastāvīgā stacija Vostoka. Vēlāk Vostoka I tika izmantota kā viena no rezerves nometnēm degvielas un citu krājumu uzglabāšanai transporta karavānu apkalpošanā maršrutā Mirnija - Vostoka.[3]