Amūras Baltija
Amūras Baltija vai Amurobaltijska (krievu: Амуро-Балтийск) ir latviešu dibināts ciems Krievijas Federācijas Amūras apgabala Zejas rajonā. Atrodas Urkanas, Zejas pietekas, krastos 50 kilometru attālumā no Zejas pilsētas.
| Amūras Baltija | |
|---|---|
| ciems | |
| Амуро-Балтийск | |
  Amūras Baltija  Amūras Baltija | |
| Koordinātas: 53°30′27″N 126°47′43″E / 53.50750°N 126.79528°EKoordinātas: 53°30′27″N 126°47′43″E / 53.50750°N 126.79528°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Amūras apgabals |
| Dibināts | 1907 |
| Iedzīvotāji (2018) | |
| • kopā | 199 |
| Laika josla | UTC (UTC+9) |
| Pasta indekss | 676201 |
Ciems dibināts 1907. gadā. 2016. gadā tajā bija 207 iedzīvotāji. Ciems ir Amūras Baltijas ciema padomes centrs. Ciemā darbojas feldšeru-akušieru punkts, kultūras nams, pasts un vairāki veikali.[1] Ciems atrodas desmit kilometru attālumā no apgabala nozīmes autoceļa, kas savieno līdzās Transsibīrijas dzelzceļa maģistrālei esošo Tigdu ar rajona centru Zeju.
Vēsture
labot šo sadaļuAmūras Baltija ir viena no trim 1907. gadā latviešu kolonistu izveidotajām apdzīvotajām vietām Zejas rajonā. Pārējās ir netālā Aizupe (Aizupenka) un Vidussala (Sredņe-Ostrovnaja), kas izveidota uz salas Zejas upē iepretim Ovsjankai.[2] Pirmie ieceļotāji Zejas koloniju grupā bijuši no Jēkabpils apriņķa, vēlāk apmetušies ieceļotāji no Suntažiem un Kastrānes. 1912. gadā Amūras Baltijā atvērta skola, kurā no 1914. līdz 1938. gadam par skolotāju strādāja Pēteris Lakstīgals.[3] Ciema garīgo aprūpi veikuši Vladivostokas luterāņu mācītāji, kas regulāri apmeklējuši Zejas apvidus kolonijas.[3]
Atbilstoši 1928. gada datiem kolonijā bijušas 36 saimniecības (Aizupē - 30, Vidussalā - 10), bet 1936. gadā tur darbojies kolhozs "Trieciennieks".[4]
PSRS Lielā terora laikā NKVD "latviešu operācijas" genocīdā 1937. un 1938. gadā daudzi ciema iedzīvotāji, arī skolotājs Lakstīgals, represēti, ieslodzījumā spīdzināti un nošauti.[3][5][6]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Par Amūras apgabala latviešu kolonijām vietnē "Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība"
- Atmiņas par Amūras Baltijā dzimušo skolotāju Ernu Lakstīgalu
- Latvieši Tālajos Austrumos un atgriešanās dzimtenē 20.gs 20.-30. gados LVIŽ
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Культурно-историческое наследие села. Амуро-Балтийск». 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. Augustsss. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.
- ↑ Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. Rīga : Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienība, 1938. 324. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Erna Lakstīgala. «Так было», 1997. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. Marts. Skatīts: 2018. gada 24. oktobris.
- ↑ Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. Rīga : Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienība, 1938. 363.–365. lpp.
- ↑ «Книга памяти Амурской области. Список репрессированных из села Амуробалтийск». 2015. gada 24. novembris. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.
- ↑ «Книга памяти Амурской области. Список репрессированных из села Овсянка». 2015. gada 24. novembris. Skatīts: 2018. gada 25. oktobris.