Vladimirs Mednis
Vladimirs Mednis bija padomju izlūkošanas dienestu darbinieks.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Piedzima 1931. gadā Ņeveļā. 1941.—1942. gadā, Lielā Tēvijas kara laikā, bija 201. latviešu strēlnieku divīzijas audzēknis. 1944.—1945. gadā bija Latvijas partizānu kustības štāba partizāns, piedalījās Kurzemes katla likvidācijā, veikdams diversijas un izlūkošanu pretinieka aizmugurē. 1945. gadā demobilizēts.
No 1945. līdz 1947. gadam strādāja VEF. 1947. gadā pieņemts Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas izlūkošanas dienestā, līdz 1957. gadam piedalījās operācijās pret Waffen-SS-Jagdverband-Lettland diversantu grupām, operatīvajās spēlēs «Берег» ("Krasts") и «Капкан» ("Slazds") amerikāņu un britu izlūkošanas dienestu nodalījumu (tā saucamo šūniņu) likvidēšanai Latvijas PSR teritorijā.
1957. gadā, pēc PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) augstākās skolas pabeigšanas, strādāja PSRS VDK 1. galvenās pārvaldes (1. GP, ārējā izlūkošana) centrālajā aparātā. No 1959. līdz 1963. gadam bija VDK Lielbritānijas rezidentūras darbinieks, no 1965. līdz 1969. gadam — VDK Zviedrijas rezidenta vietnieks, atrazdamies PSRS vēstniecības trešā sekretāra amatā. VDK 1. GP Ārējās pretizlūkošanas dienesta Ziemeļamerikas virziena vadītājs 1970.—1971. gadā. Monreālas ārējās izlūkošanas rezidents no 1971. līdz 1973. gadam. PSRS VDK 1. GP Ārējās pretizlūkošanas pārvaldes Informācijas un analītikas nodaļas priekšnieka vietnieks no 1973. līdz 1976. gadam, pēc tam līdz 1991. gadam bija PSRS VDK institūta Zinātniskās pētniecības nodaļas priekšnieka vietnieks.
Kopš 1991. gada pensijā. Nomira 2023. gadā 91 gada vecumā.[1]