Vladimirs Lunskis (krievu: Владимир Иванович Лунский, 1862–1920) bija poļu izcelsmes Vidzemes guberņas arhitekts (1892—1905).

Vladimirs Lunskis
Dzimis 1862. gadā
Viļņa, Viļņas guberņa (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1920. gadā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens eklektisms

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1862. gadā Jana Lunska ģimenē Viļņā vai Lomžā.[1] Studēja Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā Pēterburgā. 1892. gadā kļuva par Vidzemes guberņas arhitektu. Miris 1920. gadā Rīgā, apglabāts Rīgas Ivana kapos.

Projektētās ēkas labot šo sadaļu

  • Jelgavas Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca (храм во имя Успения Пресвятой Богородицы, 1887–1889)
  • Ķemeru Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca (храм Петра и Павла, 1892–1893)
  • Tērbatas tiesas nams (1892–1894), vēlāk Igaunijas Nacionālā muzeja ēka
  • Elizabetes iela 11, Rīga (1897)
  • Lohusū pareizticīgo baznīca (Храм Богоявления Господня, 1897–1898)
  • Valkas pareizticīgo baznīca (1897–1898)
  • Tenasilmas pareizticīgo baznīca (1897–1898)
  • Kohilas pareizticīgo baznīca (1899–1900)
  • Tapas pareizticīgo baznīca (1902–1904)
  • Pērnavas pareizticīgo baznīca (1902–1904)
  • Jāmas pareizticīgo baznīca (1904)
  • Tērbatas Sv. Aleksandra pareizticīgo baznīca (1914–1918)

Atsauces labot šo sadaļu