Vitorijas kauja (spāņu: batalla de Vitoria, angļu: battle of Vitoria, franču: bataille de Vitoria, portugāļu: batalha de Vitória) bija kauja Spānijas ziemeļos Napoleona karu Pireneju karu noslēgumā 1813. gada 21. jūnijā. Kaujas rezultātā Lielbritānijas, Spānijas un Portugāles apvienotais karaspēks Velingtonas hercoga vadībā sakāva Francijas karaspēku Žozefa Bonaparta vadībā, panākot uzvaru Pireneju karos un atspiežot Francijas karaspēku otrpus Pirenejiem.

Vitorijas kauja
Daļa no Napoleona karu, Pireneju kara
Datums1813. gada 21. jūnijā
Vieta42°51′00″N 2°41′00″W / 42.85°N 2.683333°W / 42.85; -2.683333Koordinātas: 42°51′00″N 2°41′00″W / 42.85°N 2.683333°W / 42.85; -2.683333
Iznākums Francijas sagrāve
Karotāji
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Portugāles karaliste
Valsts karogs: Spānija Spānija
Valsts karogs: Francija Francijas Pirmā impērija
Bonapartistu Spānija
Komandieri un līderi
Arturs Velzlijs
Sers Tomass Greiems
Sers Roulends Hils
Sers Tomass Piktons
Žozefs Bonaparts
Žans Baptists Žordāns
Onorē Gazāns
Spēks

82 000

  • 57,000 britu
  • 16,000 portugāļu
  • 8 000 spāņu
  • 96 lielgabalu

60 000[1]

  • 49 000 kājnieku
  • 11 000 kavalēristu
  • 151 lielgabalu
Zaudējumi
5 158 nogalināti vai ievainoti 5 200 nogalināti vai ievainoti
2 800 sagūstīti
151 zaudētu lielgabalu
Vitorijas kauja (Spānija)
Vitorijas kauja
Vitorijas kauja
Vieta starp Spānija
Vitorijas kauja (Eiropa)
Vitorijas kauja
Vitorijas kauja
Vieta starp Spānija

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu