Viljams Poloks
Viljams Henrijs Krauze Poloks (angļu: William Henry Krause Pollock; 1859. gada 21. februāris Čeltnema — 1896. gada 5. oktobris Bristole) bija Lielbritānijas šahists un ārsts.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuBeidzis Kliftonas koledžu Bristolē un Karalisko ķirurgu koledžu Dublinā. Pēc studiju beigšanas 1882. gadā atgriezies Anglijā un bijis praktizējošs ķirurgs.
Ar šahu nopietni sācis nodarboties studiju laikā Dublinā. 1882. gadā Dublinas laikraksts The Practical Farmer pirmo reizi publicējusi viņa šaha partijas un šaha kompozīcijas. 1885. gadā Londonā piedalījies Lielbritānijas šaha asociācijas kongresā, kurā ieguvis 4. vietu aiz Izidora Gunsberga un Henrija Bērda. 1886. gadā Londonas šaha kluba meistaru turnīrā bijis 5. vietā astoņu spēlētāju konkurencē aiz Džozefa Blekbērna, Henrija Bērda, Izidora Gunsberga un Džeimsa Meisona. Tajā pašā gadā Londonā notikušā Lielbritānijas šaha federācijas čempionātā ieņēmis 10. vietu, taču sagādājis zaudējumu turnīra uzvarētājam Džozefam Blekbērnam. 1886. gadā Notingemas starptautiskajā turnīrā finišējis 7. vietā aiz Eimosa Bērna, Emīla Šallopa, Izidora Gunsberga, Johannesa Cukertorta, Henrija Bērda un Žana Taubenhausa. 1887. gada Stemfordas šaha turnīrā dalījis 3.—5. vietu (uzvarējis Džozefs Henrijs Bleiks). 1887. gadā Londonā 3. Lielbritānijas šaha asociācijas kongresā palicis 5. vietā aiz Eimosa Bērna, Izidora Gunsberga, Džozefa Blekberna un Johannesa Cukertorta. 1888. gadā Brefordā 4. Lielbritānijas šaha asociācijas kongresā dalījis 9.-10. vietu, bet tā paša gada Londonas šaha turnīrā dalījis 5.—6. vietu (abos turnīros uzvarējis Izidors Gunsbergs).
1880. gadu vidū dzīvojis Īrijā. 1885. gadā Dublinā uzvarējis 1. Īrijas šaha čempionātā.[1] 1886. gadā šaha turnīrā Belfāstā uzvarējis visās partijās, apsteidzot Džozefu Blekbērnu un Eimosu Bērnu.[2]
1889. gadā devies uz ASV, lai Ņujorkā piedalītos 6. ASV šaha kongresā, kurā ierindojies 11. vietā (uzvarējuši Makss Veiss un Mihails Čigorins).[3] ASV nolēmis kļūt par profesionālu šahistu. Apmeties Baltimorā, kur bijis šaha nodaļas redaktors vietējā laikrakstā Baltimore Sunday News, kā arī rakstījis par ASV šaha aktualitātēm britu žurnālam British Chess Magazine. 1890. gadā Ņujorkā mačā uzvarējis Čārlzu Mēli ar 7½:6½, bet Sentluisas šaha kongresā ieņēmis 2. vietu. 1891. gadā zaudējis maču Jūdžīnam Delmaram ar 3:5 un dalījis ar Džeksonu Šovalteru 1.—2. vietu Leksingtonas šaha turnīrā, bet piekāpies savam pretiniekam papildu mačā par pirmo vietu.
1892. gadā bijis toreizējā Pasaules čempiona šahā Vilhelma Steinica sekretārs. 1893. gadā piedalījies divos turnīros Ņujorkā, kuros dalījis 4.—5. vietu un 9.-11. vietu (uzvarējis Emanuels Laskers). Vēlāk pārcēlies uz Kanādu. 1895. gadā Monreālā nospēlējis neizšķirti maču ar Džordžu Gosipu — 8½:8½ (+6, -6, =5). 1895. gada nogalē Hastingsas (Anglija) šaha turnīrā pārstāvējis Kanādu. Lai gan turnīrā gaitā spējis pieveikt Vilhlemu Steinicu un Zīgbertu Tarrašu, tomēr gala rezultātā nācies samierināties ar 19. vietu (uzvarējis Harijs Pilsberijs).[4] Šī turnīra laikā uzzinājis, ka ir slims ar tuberkulozi. 1896. gada augustā atgriezies sava tēva mājās Bristoles priekšpilsētā Kliftonā, kur rudenī nomiris.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Dublin 1885». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.
- ↑ «Belfast 1886». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.
- ↑ «The Sixth American Chess Congress». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 17. janvārī.
- ↑ Hastings (1895)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)