Vilhelms Kaņeps
Vilhelms Kaņeps (dzimis 1923. gada 13. janvārī Vitebskā; miris 1993. gada 5. martā Rīgā) bija latviešu ārsts un veselības aprūpes organizators, ilggadējs Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs.
| Vilhelms Kaņeps | |
|---|---|
| Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs | |
|
Amatā 1962 — 1989 | |
| Pēctecis | Edvīns Platkājis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1923. gada 13. janvārī Vitebska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad  Baltkrievija) |
| Miršanas dati |
1993. gada 15. martā Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Biruta (Pelše) |
| Profesija | ārsts |
| Augstskola | LVU |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1923. gada 13. janvārī Vitebskā. Otrā pasaules kara laikā bija Novosibirskas komjaunatnes komitejas instruktors. 1949. gadā beidza studijas Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē. Strādāja Kuldīgas rajona izpildkomitejā par veselības aizsardzības nodaļas vadītāju un tiesu medicīnas ekspertu (1949—1952), tad Valsts kontroles ministrijā par vecāko kontrolieri veselības aizsardzības jautājumos (1952—1957). 1955. gadā viņu uzņēma PSKP.[1]
No 1957. gada V. Kaņeps vadīja Latvijas dzelzceļa veselības aizsardzības un sanitāro dienestu. 1959. gadā kļuva par Veselības aizsardzības ministra 1. vietnieku, bet 1962. gadā par Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministru un šo amatu ieņēma līdz 1989. gadam.
1966. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par medicīnas attīstību "Piebaltijas novadā" 19. gadsimtā (krievu: Развитие врачебно-медицинского дела в Прибалтийском крае в XIX веке). 1970. gadā V. Kaņeps aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par sociālo higiēnu un veselības aizsardzības organizāciju un 1980. gadā kļuva par paša izveidotā Rīgas Medicīnas institūta Sociālās higiēnas un veselības aizsardzības organizācijas katedras vadītāju.
Atmodas kustības laikā Vilhelms Kaņeps kā viens no Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem 1988. gadā atbalstīja Valodu likuma pieņemšanu.[2]
1989. gadā viņš atkāpās no ministra amata, amatā stājās viņa vietnieks Edvīns Platkājis.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Latvijas PSR Valsts prēmija (1972)
- Paula Stradiņa balva (1983)
Ģimene labot šo sadaļu
Bija precējies ar Arvīda Pelšes meitu Birutu.
Atsauces labot šo sadaļu
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: |
Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs 1962 — 1989 |
Pēctecis: Edvīns Platkājis |