Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms III (vācu: Friedrich Wilhelm III.; dzimis 1770. gada 3. augustā, miris 1840. gada 7. jūnijā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797. gada līdz savai nāvei 1840. gadā un Brandenburgas kūrfirsts līdz Svētās Romas impērijas likvidēšanai 1806. gadā. Frīdriha Vilhelma III valdīšanas laiks iekrita Napoleonu karu laikā. Pēc Napoleona sakāves Frīdrihs Vilhelms III bija viens no Svētās Savienības balstiem. Tautā par pašu Frīdrihu Vilhelmu III populārāka bija viņa skaistā sieva — Luīze fon Meklenburga-Štrēlica, kura bija izteikta Napoleona pretiniece.

Frīdrihs Vilhelms III Friedrich Wilhelm III.
Prūsijas karalis Branderburgas kūrfirsts
1797. gada 16. novembrī — 1840. gada 7. jūnijā
Kronēšana	1840. gada 7. jūnijā
Priekštecis	Frīdrihs Vilhelms II
Pēctecis	Frīdrihs Vilhelms IV
Dzimis	1770. gada 3. augustā Potsdama, Prūsijas Karaliste (Brandenburga, Vācija)
Miris	1840. gada 7. jūnijā (69 gadu vecumā) Berlīne, Prūsijas Karaliste (Vācija)
Apglabāts	Eskorjals, Spānija
Dzīvesbiedre	Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Auguste fon Harraha (morgāniska)
Bērni	Frīdrihs Vilhelms IV Vilhelms I Aleksandra Fjodorovna Prūsijas Frederika Prūsijas Kārlis Prūsijas Aleksandrīne Prūsijas Ferdinands Prūsijas Luīze Prūsijas Albrehts
Dinastija	Hoencollerni
Tēvs	Frīdrihs Vilhelms II
Māte	Hesenes-Darmštates Frīderike
Reliģija	kalvinisms (līdz 1817. gadam), Prūsijas ūnija
Paraksts

Dzīvesgājums

Frīdrihs Vilhelms dzimis Potsdamā kā vecākais dēls Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II ģimenē. Saskaņā ar prūšu valsts tradīcijām jaunībā viņš dienēja armijā. 1793. gadā apprecējās ar Meklenburgas-Štrēlicas princesi Luīzi. 1797. gadā pēc tēva nāves kļuva par Prūsijas karali, un sāka vairākas svarīgas reformas valstī.

Sākoties Napoleona kariem, Prūsija centās saglabāt neitralitāti. Tomēr vēlāk galmā virsroku guva kara piekritēji Frīdriha Vilhelma III sievas vadībā, un 1806. gada oktobrī Prūsija iesaistījās karā pret Franciju. Tomēr tā paša gada 16. oktobrī cieta smagu sakāvi Jēnas-Auerštetes kaujā un Frīdrihs Vilhelms III bija spiests pilnībā pakļauties Napoleona un Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I diktātam. Galms pārcēlās uz Mēmeli, bet Prūsija zaudēja visas poļu teritorijas un teritorijas uz rietumiem no Elbas. 1809. gadā Frīdrihs Vilhelms III viesojās Rīgā, kur Muses biedrības namā viņam rīkoja pieņemšanu.

Pēc Napoleona sakāves 1812. gada karā Prūsija pieslējās Krievijai cīņā pret Napoleonu un prūšu karaspēks spēlēja būtisku lomu Napoleona sagrāvē. Vīnes kongresā Prūsija izcīnīja vairākus teritoriālus ieguvumus. Pēc Napoleona sagrāves Frīdrihs Vilhelms III realizēja daudz konservatīvāku politiku nekā valdīšanas sākumposmā. Mira 1840. gadā un Prūsijas troni mantoja viņa dēls Frīdrihs Vilhelms IV.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Priekštecis: Frīdrihs Vilhelms II	Prūsijas karalis 1797—1840	Pēctecis: Frīdrihs Vilhelms IV
Priekštecis: Frīdrihs Vilhelms II	Brandenburgas kūrfirsts 1797—1806	Pēctecis: Svētā Romas impērijas likvidēšana (pievienota Prusijai)
Priekštecis: nodibināta	Lejasreinas lielhercogs 1815—1840	Pēctecis: (pievienota Prusijai)