Vikunjas
Vikunjas (Vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm. Otra ir lamu ģints (Lama). Vikunju ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt alpaka (Vicugna pacos) ir domesticēta vikunjas (Vicugna vicugna) forma un ir sastopama tikai kā mājdzīvnieks, kura galvenā vērtība ir smalkā vilna.[1]
| Vikunjas Vicugna (R.Lesson, 1842) | |
|---|---|
 Vikunja (Vicugna vicugna) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Biezpēdaiņi (Tylopoda) |
| Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
| Apakšdzimta | Kamieļu apakšdzimta (Camelinae) |
| Cilts | Lamu cilts (Lamini) |
| Ģints | Vikunjas (Vicugna) |
 Vikunjas Vikikrātuvē | |
Līdz 2001. gadam alpaka tika klasificēta lamu ģintī (Lama), jo valdīja uzskats, ka alpaka cēlusies no gvanako (Lama guanicoe). Tomēr DNS analīzes atklāja, ka alpaka cēlusies no vikunjas (Vicugna vicugna).[2] Alpakas un vikunjas vieno arī īpašība, kāda nepiemīt lamu ģints sugām (lamai un gvanako) - priekšzobiem mēles pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug. Lamām un gvanako zobi ir emaljēti pilnībā.[3]
Izplatība
labot šo sadaļuVikunju ģints sugu dabiskais izplatības areāls saistīts ar Dienvidamerikas Andu kalnu reģioniem, lai gan mūsdienās alpakas kā mājdzīvniekus tur daudzās vietās pasaulē. Vikunjas ir savvaļas dzīvnieki, un tās sastopamas Argentīnā, Bolīvijā, Čīlē un Peru.[4]
Vēsture
labot šo sadaļuAlpakas pieradināja Peru indiāņi pirms 6000 - 7000 gadiem,[5] līdz ar to tās ir vienas no vecākajiem mājdzīvniekiem pasaulē.[3] Pēc tam, kad spāņi iekaroja inkus, alpakas kļuva par indiāņu galveno ienākumu avotu. Alpaku ganāmpulki bija spiesti ganīties arvien augstāk kalnos, atstājot ieleju ganības spāņu ievestajām aitām. Alpaku vilnas augsto kvalitāti pirmo reizi ievēroija 1800. gadu vidū angļu tekstilrūpnieki. Arī mūsdienās 99% alpaku ganāmpulku mājo Peru, Bolīvijā un Čīlē.[3]
Sistemātika
labot šo sadaļuGalerija
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Llamas/Alpacas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. augustā. Skatīts: 2013. gada 8. maijā.
- ↑ Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Camelid Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.
- ↑ IUCN: Vicugna vicugna
- ↑ «Alpaca (Lama pacos Linnaeus 1758)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. maijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vikunjas.