Lamu cilts (Lamini) ir viena no divām kamieļu apakšdzimtas (Camelinae) ciltīm. Otra ir kamieļu cilts (Camelini).[1] Lamu ciltī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalās 2 ģintīs.[2] Turklāt visas sugas savā starpā var pāroties un radīt vairoties spējīgus pēcnācējus. Šīs cilts tuvākie radinieki ir kamieļi.

Lamu cilts
Lamini (Webb, 1965)
Lama (Lama glama)
Lama (Lama glama)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaBiezpēdaiņi (Tylopoda)
DzimtaKamieļu dzimta (Camelidae)
ApakšdzimtaKamieļu apakšdzimta (Camelinae)
CiltsLamu cilts (Lamini)

Visas lamu cilts sugas mājo Dienvidamerikā un ir tipiskas kalnu pļavu iemītnieces. Divas no četrām sugām (lamas un alpakas) ir domesticētas, tās pamatā izmanto vilnas un gaļas ieguvei, kā arī kā transporta dzīvniekus. Pirms spāņi kolonizēja Ameriku alpakas un lamas bija vienīgie domesticētie pārnadži Dienvidamerikā.[3] Pārējās divas sugas (gvanako un vikunjas) ir sastopamas tikai savvaļā.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu

Visām šīs cilts sugām abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī visas sugas savā starpā izskatās diezgan līdzīgas. Atšķirībā no pārējām kamieļu dzimtas sugām lamu cilts sugām nav kupra, tām ir slaidi augumi, garas kājas un kakli, maza galva un lielas ausis.[4] Lielākā no visām ir lama (Lama glama), kuras augstums skaustā ir 109 – 119 cm, svars 130 – 150 kg.[5] Mazākā ir vikunja (Vicugna vicugna). Tās augstums skaustā ir 75 – 85 cm, svars 35 – 65 kg.[6] Visām šīs cilts sugām ir kopīga īpašība - gremošanas sistēmā nav žultspūšļa.[7]

  1. «Camelini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 8. maijā.
  2. Taxon: Tribe Lamini
  3. «Domesticated Animals in Pre-Historic Meso-America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 8. maijā.
  4. Kamieļi Andos?[novecojusi saite]
  5. Stahl, Peter W. (4 April 2008). "Animal Domestication in South America". In Silverman, Helaine; Isbell, William. Handbook of South American Archaeology. Springer. pp. 121–130. ISBN 9780387752280.
  6. The difference between Vicuña, Alpaca and Llama
  7. Guanaco[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu