Šis raksts ir par Lāčplēsi. Par citām jēdziena Lāčplēsis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēša vārds un tēla elementi ir sastopami arī plašākā latviešu kultūrā. Viens no pazīstamākajiem darbiem, kurā aprakstīts Lāčplēsis, ir Andreja Pumpura varoņeposs "Lāčplēsis". Lāčplēsis ir balstīts uz latviešu teikām.[1][2]

Lāčplēsis
Lāčplēsis
Lāčplēsis uz 1995. gada pastmarkas
Informācija
Dzimums vīrietis
Ģimene viens no vecākiem bija lācis, bet otrs – latviešu zemnieks vai zemniece
Tautība latvietis
Pastmarka, kurā Lāčplēsis attēlots kā Rīgas sargs

Lāčplēša tēls ir radīts no senām latviešu pasakām un teikām par Lāčausi. Folkloras teksti vēsta, ka Lāčausis ir bijis nepieredzēti spēcīgs un stiprs vīrs, kurš paveicis daudzus varoņdarbus. Ir vairāki tautas nostāsti par Lāčausi, citi vēsta, ka Lāčplēša māte ir lācene, bet citi atkal, ka tā tēvs ir lācis. Otrs vecāks ir bijis cilvēks, kas bija zemnieks.[1][3]

Literatūra labot šo sadaļu

Pazīstamākie darbi literatūrā, kur ir aprakstīts Lāčplēša tēls, ir Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis", Raiņa luga "Uguns un nakts" un Māras Zālītes librets rokoperai "Lāčplēsis". Visi trīs darbi stāsta par Lāčplēsi, vīrieti ar lāča ausīm un spēku, kas ir pielīdzinājams lāča spēkam, kurš cīnās ar Tumšo (arī — Melno) bruņinieku Daugavas krastā. Darbība norisinās Livonijas krusta karu laikā. Citi ar Lāčplēsi saistīti tēli literatūrā ir Spīdala (arī — Spīdola), Laima (arī — Laimdota) un Kangars.

Filmas labot šo sadaļu

Par Lāčplēsi ir uzņemta 1930. gada Aleksandra Rusteiķa mēmā filma "Lāčplēsis", kā arī 2010. gada Jāņa Vingra groteska filma "Pēdējais Lāčplēsis".

Tēla vārda citas nozīmes labot šo sadaļu

 
Brīvības piemineklī skulptūru grupā "Lāčplēsis" attēlots lāci pieveicošais Lāčplēsis

11. novembris ir piemiņas diena — Lāčplēša diena — 1919. gadā Latvijas spēki uzvarēja cīņā pret Bermonta vadīto karaspēku.

Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Kas bija Lāčplēša vecāki, un kā tautas varonis tika pie sava vārda?». https://jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-23.
  2. «Lāčplēsis | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-03-23.
  3. "Lačplėsis. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VI t. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas," (lietuviešu). T.VI: Kombinacija-Lietuvos. 1980.

Ārējās saites labot šo sadaļu