Vieglie metāli

Par vieglajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi maziem blīvumiem. Lai gan nav vienotas vispārpieņemtas definīcijas, parasti par vieglajiem metāliem sauc tādus, kuru blīvums ir mazāks par 5 g/cm³.^[1]^[2] Pēc šīs definīcijas, vieglie metāli ir visi sārmu un sārmzemju metāli (izņemot rādiju), kā arī daži 3., 4. un 13. grupas elementi. Pats vieglākais metāls ir litijs, kura blīvums ir 0,535 g/cm³.

Vieglie metāli labot šo sadaļu

Norādīti metāli ar blīvumu zem 5 g/cm³:

Sārmu metāli:
- Litijs (blīvums 0,535 g/cm³);
- Nātrijs (blīvums 0,968 g/cm³);
- Kālijs (blīvums 0,856 g/cm³);
- Rubīdijs (blīvums 1,532 g/cm³);
- Cēzijs (blīvums 1,879 g/cm³);
- Francijs (teorētiskais blīvums 1,870 g/cm³);
Sārmzemju metāli:
- Berilijs (blīvums 1,848 g/cm³);
- Magnijs (blīvums 1,738 g/cm³);
- Kalcijs (blīvums 1,55 g/cm³);
- Stroncijs (blīvums 2,63 g/cm³);
- Bārijs (blīvums 3,51 g/cm³);
3. grupas metāli:
- Stroncijs (blīvums 2,63 g/cm³);
- Itrijs (blīvums 4,472 g/cm³);
4. grupas metāli:
- Titāns (blīvums 4,506 g/cm³);
13. grupas metāli:
- Alumīnijs (blīvums 2,70 g/cm³).

Atsauces labot šo sadaļu

↑ A. F. Holleman, E. Wiberg, N. Wiberg: Lehrbuch der Anorganischen Chemie. 102. Auflage. Walter de Gruyter, Berlin 2007, ISBN 978-3-11-017770-1, S. 1141.
↑ E. Jansons, U. Bergmanis, I. Meirovics, P. Vītols. Ķīmija. Rokasgrāmata skolēniem. Zvaigzne, 1994.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] A. F. Holleman, E. Wiberg, N. Wiberg: Lehrbuch der Anorganischen Chemie. 102. Auflage. Walter de Gruyter, Berlin 2007, ISBN 978-3-11-017770-1, S. 1141.

[Oranžā_grāmata-2] E. Jansons, U. Bergmanis, I. Meirovics, P. Vītols. Ķīmija. Rokasgrāmata skolēniem. Zvaigzne, 1994.

[1]

[2]