Vidrižu pagasts

Vidrižu pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Limbažu novads
Centrs:	Gravas
Kopējā platība:	102,6 km2
• Sauszeme:	100,4 km2
• Ūdens:	2,2 km2
Iedzīvotāji (2023):	1 235
Blīvums (2023):	12,3 iedz./km2
Mājaslapa:	www.vidrizi.lv
	Vidrižu pagasts Vikikrātuvē

Vidrižu pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Skultes un Limbažu pagastiem, Siguldas novada Lēdurgas un Krimuldas pagastiem un Saulkrastu novada Sējas pagastu. Pagasta pārvalde atrodas Gravās.

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes: Igate.

Ezeri: Bīriņu ezers, Višezers.

Pagasts (Vidsell, Widdrisch, Widrickshof) pirmoreiz minēts 1582. gada zemes revīzijas dokumentos. 1935. gadā pagasta platība bija 108,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vidrižu un Gravas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vidrižu ciemam pievienoja Gravas ciemu. 1962. gadā pievienoja Bīriņu ciemu, bet p/s "Skulte" teritoriju pievienoja 1971. gadā pievienoja Skultes ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Limbažu novadā.

Ģerbonis labot šo sadaļu

Četras zvaigznes, ausekļi, apzīmē četrus Vidrižu pagasta apdzīvotos centrus — Bīriņus, Igati, Vidrižus un Gravas. Smaile simbolizē tiekšanos uz attīstību. Sarkanā krāsa ir saikne ar Vidzemes ģerboni. Sudraba jeb pelēkā krāsa simbolizē zemi, augsni, jo galvenā nodarbošanās Vidrižu pagastā ir lauksaimniecība.^{[nepieciešama atsauce]}

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 706	—
1959	1 564	−8.3%
1969	2 193	+40.2%

Gads	Iedz.	±%
1979	1 739	−20.7%
1989	1 614	−7.2%
2000	1 633	+1.2%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 433	−12.2%
2021	1 266	−11.7%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Gravas, Bīriņi, Vidriži, Igate.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Pēteris Ozoliņš (1864—1938), aktieris un Rīgas Latviešu biedrības teātra direktors
Leons Paegle (1890—1926), skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Hugo Legzdiņš (1903—2004), Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.
Mārtiņš Nukša (1878‑1942), latviešu politiķis un diplomāts. Latvijas vēstnieks Varšavā (1921—1930), Stokholmā (1930—1933) un Prāgā (1933—1938).