Višķi

ciems Augšdaugavas novada Višķu pagastā, Latvijā
(Pāradresēts no Višķi (Višķu pagasts))
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Višķu pagastā. Par citām jēdziena Višķi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Višķi (latgaliešu: Vyški) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Izvietojušies Višķu, Luknas un Dotkas ezeru krastā pie autoceļa P64 4 km no pagasta centra Špoģiem, 28 km no novada centra Daugavpils un 228 km no Rīgas. Višķos atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca, kas ir viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novadā, celtām no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.

Višķi
Vidējciems
Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Višķi (Latvija)
Višķi
Višķi
Koordinātas: 56°3′12″N 26°46′59″E / 56.05333°N 26.78306°E / 56.05333; 26.78306Koordinātas: 56°3′12″N 26°46′59″E / 56.05333°N 26.78306°E / 56.05333; 26.78306
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Augšdaugavas novads
Pagasts Višķu pagasts
Platība
 • Kopējā 0,88 km2
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 178
 • blīvums 252,3/km²
Pasta nodaļa LV-5481 Špoģi
 
Valsts Višķu dārzkopības un mājturības skola (ap 1930. gadu).

Apdzīvotā vieta izveidojusies uz bijušās Višķu muižas (Wyszki) zemes, kas piederēja pārpoļotajai vācbaltiešu muižnieku Molu (Mohl) dzimtai. 1621. gadā par Andreja un Elizabetes Molu līdzekļiem Višķos uzcēla katoļu baznīcu. Iespējams, ka muižā 1684. gadā dzimusi un bērnību pavadījusi Marta Skavronska, nākamā Krievijas impērijas ķeizariene. Višķu muižnieks Staņislavs Mols (Stanisław Mohl) bija viens no galvenajiem 1863. gada Janvāra sacelšanās organizētājiem Latgalē. 1905. gadā Višķos bija 896 iedzīvotāji, bet 1914. gadā 1200 iedzīvotāji. Višķiem bija miesta statuss, iedzīvotāju lielākā daļa bija ebreji.

Pēc 1920. gada zemes reformas Višķu muižu sadalīja un 1921. gadā agrākajā muižas kungu mājā ierīkoja lauksaimniecības un pienotavas vadītāju kursus. 1925. gadā Višķiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, bet 1926. gadā nodibināja Višķu mājturības skolu. 1931. gadā pabeidza mācību korpusa celtniecību. Šajā pašā gadā mājturības skolu pārveidoja par divgadīgo Valsts Višķu dārzkopības un mājturības skolu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā nodibināja Višķu dārzkopības vidusskolu, bet 1942. gadā Vērmahts skolā ierīkoja kara hospitāli. Pēc Otrā pasaules kara beigām dārzkopības vidusskolu pārdēvēja par Višķu dārzkopības tehnikumu, 1953. gadā par lauksaimniecības tehnikumu un uzsāka agronomu – laukkopju sagatavošanu. Višķu ciemā atradās lauksaimniecības kultūraugu šķirņu salīdzināšanas iecirknis.[3]

1962. gadā tika izveidots Višķu sovhoztehnikums, kuram pievienoja O. Oškalna kolhozu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība bija 4499 hektāri. 1975. gadā Višķu ciema padomes centru pārcēla uz Špoģiem. 2002. gadā Višķu tehnikumu pārdēvēja par Višķu Profesionālo vidusskolu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 050—    
19141 200+0.79%
1925757−4.10%
1935750−0.09%
1970388−1.87%
GadsIedz.±% g.p.
1979408+0.56%
2002270−1.78%
2011265−0.21%
2021178−3.90%

Ārējās saites

labot šo sadaļu