Vezenbergas pils

Koordinātas: 59°20′52″N 26°21′8″E / 59.34778°N 26.35222°E / 59.34778; 26.35222

Vezenbergas pils (vācu: Ordensburg Wesenberg) jeb Rakveres pils (igauņu: Rakvere ordulinnus) bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas ir daļēji atjaunotas, tajās iekārtots muzejs.

Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas)

Apraksts

Vezenbergas pils ziemeļu daļa 1508. gadā bija būvēta kā franciskāņu klostera ēka. Dienvidu spārna būvniecības laikā uzbūvēti divi sānu stūra torņi un austrumu vārtu komplekss. Viens no pils dienvidrietumu torņiem tika celts kā apaļš artilērijas tornis.

Vēsture

Pils celta iekarotās Viruzemes galvenā Tarvanpē (Tarvanpää, "vērša galva") pilskalna vietā pēc 1238. gada, kad Dānijas karalis Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs Hermanis Balke noslēdza Stensbijas līgumu, ar kuru Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa un tā līvu un letu vasaļu 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes. 1252. gadā pils pirmo reizi pieminēta rakstos kā Vezenbergas pils. 1268. gada 18. februārī pie pils notika Rakveres kauja, kurā apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā.

14. gadsimta sākumā dāņi uzcēla jaunu mūra pili ar sienām, kuru biezums bija līdz 2 metriem, rietumu sienas augstums bija līdz 7 metriem. 1346. gadā Dānijas karalis Valdemārs IV pārdeva Harijas un Virijas provinces Livonijas ordenim par 19 000 markām. Pils kļuva par Rakveres fogtejas pārvaldes centru.

Vezenbergas pils: video

Livonijas kara laikā 1558. gadā pili ieņēma Krievijas caristes karaspēks. No 1574. gada janvāra līdz martam to neveiksmīgi mēģināja ieņemt zviedru karaspēks, kas viņiem izdevās tikai 1581. gadā. 1582. gadā Jamzapoļskas miera līguma krievu tekstā zviedru ieņemtā pils tika dēvēta par Ракобож. Pēc kara beigām Vezenbergas pils nonāca Zviedru Igaunijas sastāvā.

Poļu-zviedru kara (1600—1629) laikā 1602. gadā to iekaroja Polijas-Lietuvas karaspēks lielhetmaņa Jāņa Zamoiska vadībā. 1605. gadā sagrauto cietoksni atguva zviedru karaspēks.^[1]