Stensbijas līgums

Stensbijas līgums (vācu: Vertrag von Stensby, dāņu: Stensby-aftalen) bija 1238. gada 7. jūnijā Dānijas pilsētā Stensbijā noslēgts izlīgums starp Vācu ordeņa Livonijas atzara (Livonijas ordeņa) mestru Hermani Balki un Dānijas karali Valdemāru II. Pēc līguma nosacījumiem Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes apmēram 12 000 km² platībā. Livonijas ordenis saglabāja tiesības uz Jervas zemi.

Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu laikā. Pēc 1238. gada Stensbijas līguma dāņi atguva Rēveles (REVALA), Harijas (HARJU) un Virijas (VIRUMAA) zemes, bet Livonijas ordenis saglabāja Jervas (JÄRVA) zemi.

Priekšvēsture

1223. gada sākumā sacēlušies igauņi uzbruka Tallinai, gada beigās notika vēl viens krievu un igauņu uzbrukums Tallinai, kuru uzbrucēji arī pēc četru nedēļu aplenkuma nespēja ieņemt. 1224. gadā notika vācu, letu un līvu karagājiens uz Hariju un Jervu, kas beidzās ar miera līguma atjaunošanu ar jerviešiem un viruiešiem. 1227. gada ziemā Romas pāvesta legāts Vilhelms no Modenas vadīja gandrīz 20 000 vācu, līvu un letu karavīru karagājienu uz Sāmsalu un piespieda kristīties visus Sāmsalas iedzīvotājus. Līgumā starp Rīgas bīskapu un dāņu vietvaldi, dāņi atteicās no pretenzijām uz Sāmsalu un Vīku, bet ieguva kontroli pār Rēveles, Harijas, Jervas un Virijas zemēm. Tomēr Zobenbrāļu ordenis nebija mierā ar Igaunijas sadalīšanu un bez pretestības 1227. gadā iekaroja šīs zemes.

Līguma noslēgšana

Pēc vācu krustnešu un Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā un tā palieku pievienošanas Vācu ordenim izveidoja Livonijas ordeni. Dāņu karalis Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs Hermanis Balke pēc pāvesta legāta Modenas Vilhelma iniciatīvas 1238. gadā noslēdza Stensbijas līgumu, ar kuru Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes. Lundas arhibīskaps Ufe Trugotsens (Thrugotsen) tajā pašā gadā iesvētīja Tallinas bīskapu Torkilu (Thorkill, 1238/40-1260).