Garlapu veronika
Garlapu veronika (Veronica longifolia) ir mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, un vietumis arī Ziemeļamerikā kalnu un ziemeļu apvidos, ūdenstilpju palienēs, mitrās pļavās, krūmājos un grāvjos.[2]
| Garlapu veronika Veronica longifolia L. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Garlapu veronika (Veronica longifolia) |
 Garlapu veronika Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuGarlapu veronika ir daudzgadīgs, 50—130 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, apakšdaļā kails, augšdaļā apmatots, vienkāršs vai ziedkopā zarojošs.
Lapas ir iegareni olveidīgas vai lancetiskas, 3—15 cm garas un 1—4 cm platas. Tās uz stublāja izvietotas mieturos pa 3 vai 4, dažreiz pretējas. Lapas mala ir asi zāģzobaina, gals smails, kāts īss.
Ziedkopa ir blīvs, 5—25 cm garš ķekars stublāja vai stāvo zaru galā, pēc formas atgādina vārpu. Seglapas ir īlenveidīgas, garākas nekā ziedkāts. Kauss ir četrdaļīgs, īsāks nekā zilais vainags. Auglis ir kaila pogaļa ar jomu. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «garlapu veronika - Veronica longifolia L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-20.