Andrijs Danilko

Andrijs Danilko; Андрій Данилко
	Verka Serdjučka 2007. gada Eirovīzijā
Galvenā informācija
Dzimis	Andrijs Danilko; 1973. gada 2. oktobrī (51 gads); Poltava, Ukrainas PSR, PSRS
Žanri	popmūzika
Nodarbošanās	dziedātājs, aktieris; TV raidījumu vadītājs
Tīmekļa vietne	v-serduchka.com

Andrijs Danilko (ukraiņu: Андрі́й Миха́йлович Дани́лко; dzimis 1973. gada 2. oktobrī Poltavā), plašāk pazīstams kā Verka Serdjučka (krievu: Верка Сердючка), ir ukraiņu dziedātājs, TV raidījumu vadītājs, aktieris un humorists. Ukrainas tautas mākslinieks (2008).^[1]

Biogrāfija

Andrijs Danilko piedzima 1973. gada 2. oktobrī Poltavā, Ukrainā, šofera un strādnieces ģimenē. Skolas laikā bija skolas КВН komandas kapteinis. Pēc skolas neveiksmīgi mēģināja iestāties muzikālajā institūtā. Tādēļ vienu gadu nomācījās tehnikumā par kasieri-pārdevēju.^[2]^[3]

1990. gadā viņš izveidoja spožo skatuves tēlu — pavadoni Verku Serdjučku. 1991. gada 1. aprīlī Poltavas humora pasākumā ir Serdjučkas debija. Paralēli aktieris izveidoja vēl citus skatuves tēlus. Izveidoja Danilko teātri, ar kuru devās viesizrādēs pa Ukrainu un Krieviju.^[2]^[3]

2007. gadā Verka Serdjučka ar dziesmu Danzing uzvarēja nacionālajā atlasē uz Eirovīzijas dziesmu konkursu. 2007. gada 12. maijā Serdjučka Eirovīzijas konkursā Helsinkos ieguva otro vietu.

2022. gadā Danilko Sotheby's izsolē pārdeva 1974. gada Rolls-Royce Silver Shadow, ar kuru Fredijs Merkūrijs brauca līdz pēdējām dzīves dienām. Visu summu no leģendārās automašīnas pārdošanas mākslinieks nolēma ziedot rehabilitācijas centra celtniecībai Ukrainā, karā cietušo ukraiņu rehabilitācijai.^[4]

2024. gadā Danilko uzstājās Laimas Vaikules festivālā Jūrmalā. Dažiem nepatika uzstāšanās krievu, nevis ukraiņu valodā, bet dziedātājs motivēja to ar saprotamības vajadzību.^[5]

Diskogrāfija

Studijas albumi

1997 — "Я рождена для любви"
2002 — "Неизданное"
2003 — "Ха-ра-шо!"
2003 — "Чита Дрита"
2004 — "Неизданное. Жениха хотела"
2005 — "После тебя…"
2006 — "Тралли-валли"
2008 — "До-Ре-Ми"
2020 — Sexy

Singli

2001 — "Pirozhok"
2002 — "Вера+Миша"
2002 — "Гоп-гоп"
2003 — "Ха-ра-шо!"
2003 — "Чита Дрита"
2004 — "Жениха хотела"
2005 — "Тралі-Валі"
2007 — "Dancing Europe"
2007 — "Поцелуи"
2008 — "DoReMi DoReDo"
2007 — "Dancing Europe"
2010 — "Дольче габана"
2011 — "На облаках"
2011 — "Смайлик"
2012 — "Розовый свитер"

Atsauces

↑ Daņilko kļuvis par Ukrainas tautas mākslinieku (krieviski)
↑ ^2,0 ^2,1 Andrijs Danilko — ЛІГА:Досье Arhivēts 2011. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. (ukrainiski)]
↑ ^3,0 ^3,1 Андрей Данилко — биография (krieviski)
↑ «Андрій Данилко продає Rolls-Royce Фредді Мерк’юрі на аукціоні: кошти віддасть для будівництва реабілітаційного центру». myukraine.in.ua (ukraiņu). Skatīts: 2023-05-12.
↑ ««Не надо меня заставлять»: Андрей Данилко попал в очередной скандал, спев в Латвии на русском языке». Limon (krievu). 2024-07-30. Skatīts: 2024-08-01.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrijs Danilko.
Oficiālā mājaslapa
Dancing Lasha Tumbai

[1] Daņilko kļuvis par Ukrainas tautas mākslinieku (krieviski)

[file.liga.net-2] 2,0 ^2,1 Andrijs Danilko — ЛІГА:Досье Arhivēts 2011. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē. (ukrainiski)]

[kino-teatr.ru-3] 3,0 ^3,1 Андрей Данилко — биография (krieviski)

[4] «Андрій Данилко продає Rolls-Royce Фредді Мерк’юрі на аукціоні: кошти віддасть для будівництва реабілітаційного центру». myukraine.in.ua (ukraiņu). Skatīts: 2023-05-12.

[5] ««Не надо меня заставлять»: Андрей Данилко попал в очередной скандал, спев в Латвии на русском языке». Limon (krievu). 2024-07-30. Skatīts: 2024-08-01.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]