Vera Veicmane (dzimusi Hacmane) (ivritā: ורה ויצמן; 1881. gada 27. novembris — 1966. gada 24. septembris), bija pirmā Izraēlas prezidenta Haima Veicmana sieva, ārste un cionistu aktīviste.

Vera Veicmane
ורה ויצמן
Vera Veicmane ap 1929. gadu
Vera Veicmane ap 1929. gadu
Personīgā informācija
Dzimusi 1881. gada 27. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rostova pie Donas, Krievijas Impērija
Mirusi 1966. gada 24. septembrī (84 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Tautība ebrejiete
Nodarbošanās ārste, aktīviste
Vecāki Jesaja un Feodosija Hacmaņi
Dzīvesbiedrs Haims Veicmans

Biogrāfija labot šo sadaļu

 
Alberts Einšteins un viņa sieva Elza Einšteina (centrā) ar cionistu līderiem, tai skaitā Haims Veicmans un Vera Veicmane, Menahems Usiškins un Ben-Cions Mosinsons, ierodoties Ņujorkā 1921. gadā
 
Vera un Haims Veicmans, Herberts Samuels, Deivids Loids Džordžs, Etele Snoudena un Filips Snoudens

Vera Hacmane dzimusi Krievijas impērijas pilsētā Rostovā pie Donas, Jesajas un Feodosijas Hacmaņu ģimenē. Sākumā viņa studēja mūziku, pirms sāka mācīties Ženēvā, Šveicē.[1] Tur viņa satika Haimu Veicmanu universitātes cionistu klubā.

1906. gadā viņa apprecējās ar Veizmani Zopotā, Prūsijā, (mūsdienā Sopota, Polijā), un vēlāk tajā pašā gadā viņi apmetās Mančestrā, Anglijā. Tur viņiem piedzima divi dēli: Bendžamins, dzimis 1907. gadā, un Maikls, dzimis 1916. gadā. Veicmanu ģimene Mančestrā dzīvoja trīsdesmit gadus, no 1906. līdz 1937. gadam. 1913. gadā Vera Veicmane saņēma Anglijas medicīnisko licenci un strādāja par ārstu valsts veselības dienestā zīdaiņu klīnikās, izstrādājot progresīvas zīdaiņu uzraudzības un uztura metodes.[2]

Vecākais dēls Benjamins Veicmans (1907–1980) apmetās Īrijā un kļuva par piensaimnieku. Veicmanu jaunākais dēls Maikls Otrā pasaules kara laikā dienēja par pilotu Lielbritānijas karaliskajos gaisa spēkos un tika nogalināts aktīvajā dienestā, kad viņa lidmašīna tika notriekta virs Biskajas līča.[2]

Brīvprātīgais darbs labot šo sadaļu

 
Vera Veicmane, 1946. gads

1916. gadā Veicmane atteicās no pediatrijas darba, kad viņa pievienojās vīram, kad viņš tika iecelts par Lielbritānijas admiralitātes zinātnisko padomnieku ķīmijas jomā Pirmā pasaules kara laikā. 1920. gadā viņa bija viena no Sieviešu starptautiskās cionistu organizācijas (WIZO) dibinātājām un četrdesmit gadus bija tās prezidente, pārmaiņus ar lēdiju Zīfu. Kad 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš , viņa visus spēkus veltīja organizācijai Aliyat Hanoar, kuru izveidoja Anglijā un turpināja vadīt goda prezidentes amatā, dzīvojot Izraēlā.

1948. gada arābu—Izraēlas kara laikā Veicmane koncentrējās uz ievainoto karavīru ārstēšanu un rehabilitāciju. Uzreiz pēc kara viņa nodibināja Neatkarības kara invalīdu veterānu asociāciju un bija tās prezidente. Viņa arī nodibināja divus ievainoto karavīru rehabilitācijas centrus — Beit Kay Naharijā un Haima Šebas medicīnas centra Rehabilitācijas nodaļu.

Papildus aktivitātei šajās organizācijās Veicmane sniedza atbalstu daudzām brīvprātīgo organizācijām, piemēram, ILAN, Magen David Adom, kurai viņa bija prezidente, un desmitiem citu privātu un institucionālu labdarības pasākumu.

Veicmanu nams labot šo sadaļu

Veicmane kā pirmā lēdija veica pārim Veicmana institūtā uzceltās mājas interjera pārveidošanu. Visas mēbeles un mākslas darbi bija oriģināli, galvenokārt ievesti no Anglijas un Francijas.[3]

Publicētie darbi labot šo sadaļu

  • The Impossible Takes Longer: The Memoirs of Vera Weizmann (memuāri)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «SEMP – Evidence based disaster management.» (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-03-22. Skatīts: 2021-05-08.
  2. 2,0 2,1 «Vera Weizmann». Jewish Women's Archive (angļu). Skatīts: 2021-05-08.
  3. «Weizmann House». Weizmann Institute. Skatīts: 2010-10-01.

Ārējās saites labot šo sadaļu