Veimuta
Veimuta (angļu: Weymouth; izrunā: /ˈweɪməθ/) ir pilsēta un pagasts Dorsetā, Anglijas dienvidrietumos, Dorsetas unitārās pašvaldības lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojusies grāfistes dienvidos Vejas upes grīvā pie tās ietekas Lamanšā 13 km no grāfistes centra Dorčesteras un 220 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Nozīmīgs tūrisma un burāšanas centrs, zvejas osta.
Veimuta | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Weymouth | ||
| ||
| ||
Koordinātas: 50°36′31″N 2°27′14″W / 50.60861°N 2.45389°WKoordinātas: 50°36′31″N 2°27′14″W / 50.60861°N 2.45389°W | ||
Valsts | Apvienotā Karaliste | |
Zeme | Anglija | |
Reģions | Dienvidrietumanglija | |
Grāfiste | Dorseta | |
Unitārā pašvaldība | Dorseta | |
Platība | ||
• Kopējā | 29,57 km2 | |
Augstums | 2 m | |
Iedzīvotāji (2021) | ||
• kopā | 53 427 | |
• blīvums | 1 806,8/km² | |
Laika josla | GMT (UTC0) | |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) | |
Pasta kods | DT3, DT4 | |
Mājaslapa |
www | |
Veimuta Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuVeimuta vēsturiski attīstījusies kā divas apdzīvotās vietas Vejas upes pretējos krastos. Senākā no tām ir kopš 10. gadsimta zināmā Veimuta dienvidos, kas 1252. gadā saņēma boro hartiju un kļuva par nozīmīgu ostu, kurā ieveda un tirgoja vīnu. Melkombrīdžisa (Melcombe Regis) Vejas ziemeļu krastā pirmoreiz minēta 11. gadsimtā un no 12. gadsimta attīstījās patstāvīgi kā vilnas eksporta osta. Tiek uzskatīts, ka caur Melkombrīžisas ostu 1348. gada vasarā Anglijā pirmoreiz iekļuva melnā nāve, visticamāk no garšvielu kuģa vai karakuģa no Kalē, kur tobrīd notika Simtgadu kara kaujas.
Senākā vēsturē Veimuta un Malkombrīdžisa bija divas konkurējošas ostas, kas pastāvīgi sūdzējās viena par otru monarham. Rezultātā karaliene Elizabete I 1571. gadā apvienoja abas pilsētas vienotā boro, kas turpmāk plašāk bija zināms kā Veimuta, neskatoties uz to, ka pilsētas komerciālais un sabiedriskais centrs atradās Melkombrīdžisā.
17. gadsimtā Veimuta bija viena no nozīmīgajām emigrācijas ostām; izceļotāji no pilsētas sekmēja Veimutas Jaunskotijā un Seilemas Masačūsetsā koloniju izaugsmi.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Veimuta kļuva par modernu piejūras kūrortu pēc tam, kad karaļa Džordža III brālis Glosteras hercogs šeit uzcēla savu vasaras rezidenci, ko vairākkārt izmantoja arī pats karalis. 19. gadsimta otrajā pusē Veimuta attīstījās kā kara flotes bāze — dienvidos esošajā Portlendas salā uzbūvēja jaunu ostu. 2. pasaules kara Normandijas operācijas laikā Veimuta bija viena no galvenajām ostām, kas to nodrošināja — caur to uz Lamanša pretējo krastu līdz kara beigām tika nogādāti 517 816 karavīri un 144 903 transportlīdzekļi.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veimuta.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)